Panorāma

ANO un Rietumi sašutuši par Krievijas cinismu

Panorāma

Panorāma

Atbalsts autisma pacientiem lielākoties uz ziedotāju pleciem

Kavējas valsts līdzekļi autisma pacientiem, atbalsts – lielākoties uz ziedotāju pleciem

Lai gan jau otro gadu valsts piešķīrusi līdzekļus terapijai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, to joprojām lielākoties apmaksā ziedotāji. Atbildīgās iestādes skaidroja, ka budžeta līdzekļu izmantošana kavējas, jo jāievieš pilnīgi jauna sistēma, kas nenotiek ātri. Tikmēr Bērnu slimnīcas fonds aicinājis izstrādāt vismaz pagaidu risinājumu, lai pacienti varētu laikus saņemt palīdzību.

Martai drīz būs četri gadi. Madara Nīgale, kas ar viņu pašlaik strādā, ir ABA terapijas speciāliste. Viņas iepazinās pirms pusotra gada. "Bija tāds nerunājošs bērns vēl ap to laiku. Bet tas progress ir bijis diezgan milzīgs," atzina Nīgale.

Martai ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi. Agrīna terapija viņai palīdz apgūt gan runāšanu, gan labāku komunikāciju ar apkārtējo pasauli. "Slimību mēs varam izārstēt, apārstēt, bet autismu mēs nevaram izārstēt nekā. Mēs varam koriģēt uzvedību, sadzīvi un tā tālāk," stāstīja divu meitu mamma Mairita Ristamece.

"Jo agrāka intervence, jo labāki rezultāti, bet, protams, ir bērni, kuri tā arī nesāk runāt, un tas ir jautājums par tiem mērķiem, jo tad tas mērķis nav obligāti spiest kaut kādas skaņas, bet nu tā kā uzlabot bērna dzīvi un to komunikācijas attīstību, jo tā var būt ar žestiem," piebilda Nīgale.

Uz Martas attīstību speciālisti pašlaik raugās ar lielām cerībām. Terapija viņai palīdz. Grūtāk ir vecākajai māsai. Par to, ka Martas lielajai māsai, visticamāk, ir autisms, vecāki uzzināja tikai mēnesi pirms Martas dzimšanas.

Abas māsiņas regulāri apmeklē dažādus speciālistus, tajā skaitā ABA terapiju. Un to savukārt apmaksā Bērnu slimnīcas fonda ziedotāji.

"Tās ir milzīgas summas, ja man vajadzētu no mums, vecākiem, no savas kabatas, nu mēs aprēķinājām. Būtu kaut kādi ļoti tuvu tūkstotim mēnesī, nu. Tas nav reāli samaksāt," atzina Ristamece.

Bērnu slimnīcas fondā norādīja – šogad pacientiem ar autiskā spektra traucējumiem no ziedotāju līdzekļiem rezervēts vairāk par pusmiljonu eiro. Taču palīdzību rindā gaida vēl 67 bērni. Fonds viņiem neko nevar solīt, jo ziedotāju līdzekļu apjoms ir ierobežots.

"Pagājušogad vien šiem bērniem mēs iztērējām vairāk nekā 400 000 eiro ziedotāju naudiņas, lai atbalstītu šo bērnu terapijas.

Un tad šobrīd mēs zinām, ka ir šie valsts līdzekļi, vairāk nekā 800 000 apmērā, taču bērni netiek pie šīs naudas, tātad viņi nevar saņemt šo valsts apmaksāto pakalpojumu," teica Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Bērnu slimnīcas fonds vērsa uzmanību, ka jau sākot no pagājušā gada bērniem ar autiskā spektra traucējumiem – diagnostikai un terapijai – valsts budžetā piešķirti 820 tūkstoši eiro gadā. Taču no šīs summas pērn iztērēta tikai salīdzinoši niecīga daļa – 150 474 eiro.

Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija atbildēja rakstiski, norādot, ka jaunam pakalpojumam vajag izstrādāt ieviešanas mehānismu un šobrīd tā nav. To uzņēmusies Bērnu slimnīca, solot, ka pakalpojumi pacientiem ar autismu būs un tie būs tuvāk dzīvesvietai. Taču, cik ātri izdosies izstrādāt sistēmu, nav zināms. Klupšanas akmens var izrādīties speciālistu piesaiste, piemēram, vai privātie pakalpojumu sniedzēji piekritīs sadarboties. Un garantijas, ka šogad budžetā piešķirtie līdzekļi nonāks pie pacientiem ar autismu, neviens nesniedz.

"Mēs uzskatam, ka vajag meklēt un ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast kaut vai pagaidu risinājumu, kā bērni var saņemt savlaicīgu palīdzību," sacīja Dambiņa.

Bērnu slimnīcas fonds norādīja – atslogojot ziedotājus no palīdzības mazākajiem pacientiem, fonds varētu palīdzēt citiem, kuri pašlaik cīnās saviem spēkiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti