Talkā notika ar biedrības "Lielauces attīstībai" un tā vadītāja Ivara Bušmaņa atbalstu, tajā piedalījās arī Lielauces vietējie iedzīvotāji. Alejas stādījumu atjaunošana notika sadarbībā ar Latvijas Dendrologu biedrības sertificētu dendrologu un biedrības valdes locekli, Eiropas Arboristu padomes sertificētu koku tehniķi, arboristu un "SIA Koku eksperts" vadītāju Gvido Leiburgu.
"Pērn, līdz ar alejas koku sakopšanu tajā tika iestādīti 16 ozolu dižstādi, šogad LVC talkā aleja papildināta ar vēl 27 stādiem un tagad ir atjaunota lielākā alejas daļa. Jaunie dižstādi ir iestādīti, atstājot tā saucamos "ainavas logus" – pārrāvumus koku rindā, kas ļauj baudīt apkārtējo ainavu, braucot cauri alejai. Plānojot stādījumus, ir ņemts vērā elektrolīnijas izvietojums, kā arī nepieciešamība zemniekiem piekļūt pie laukiem," stāstīja Leiburgs.
Divus kilometrus garā aizsargājamā Lielauces ozolu aleja pie autoceļa Dobele–Īle–Auce (V1128) (29,18.–31,00.km) ir viena no vecākajām, garākajām un ainaviskākajām alejām Latvijā.
Gandrīz 70% alejas koku ir parastie ozoli, tie aug ceļa nodalījuma joslā abās pusēs autoceļam. Senākie koki ir aptuveni 250 gadu veci. Kopā alejā ir 311 koku.
"Šī ir jau otrā aleja gar valsts autoceļu, ko esam iestādījuši kopā ar kolēģiem. Pērn atjaunojām koku rindas Taurenē, kur pirms dažiem gadiem ceļa pārbūves laikā nācās izcirst liepas. Šogad turpinājām ar Lielauces alejas atjaunošanu. Pagājušajā gadā alejas senie koki tika sakopti un jauni stādījumi bija loģisks turpinājums alejas atjaunošanai," stāstīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs. "Pārbūvējot vai atjaunojot valsts ceļus, mums nereti nākas lemt par koku izciršanu, tāpēc esam iedibinājuši šo tradīciju un tur, kur no satiksmes drošības, ceļa konstrukcijas un zemju īpašuma viedokļa tas ir iespējams, atjaunosim vai veidosim jaunus stādījumus."
Pērn LVC kolektīvs atsāka stādījumu veidošanu pie valsts ceļiem, organizējot talku Taurenē, pie reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30), kur tika iestādīti 55 ozoli un vairāki pīlādži:
