”Swedbank” un ”SEB banka” jau gadiem ilgi ieņem stabilas līderpozīcijas pēc aktīvu apjoma lielāko Latvijas banku vidū – ”Swedbank” ir lielākā gan klientu skaita, gan aktīvu apjomu ziņā. Savukārt ”SEB banka” ir otrā lielākā pēc klientu skaita, bet pēc aktīvu apjoma ”SEB banka” ir trešā lielākā banka Latvijā. Šeit strādājošo banku ieņēmumus šogad negatīvi ietekmējusi Latvijas pievienošanās eirozonai, taču ”Swedbank” šo ieņēmumu kritumu kompensējusi, samazinot bankas izdevumus, skaidro ”Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska:
”Swedbank Latvija” ir jau publicējusi rezultātus par pirmajiem trim ceturkšņiem, un pirmajos deviņos mēnešos ”Swedbank” Latvijā ir strādājusi ar 88 miljonu eiro peļņu. Iepriekšējā gada attiecīgais periods bija 81 miljons eiro.
To rezultātu pamatā ir ietekmējusi iepriekš veikto kredītu uzkrājumu atbrīvošana. Tas nozīmē, ka iepriekš bija veikti uzkrājumi nedrošajiem kredītiem, bet, situācijai stabilizējoties, aizvadītajā periodā, trešajā ceturksnī bija iespēja šos uzkrājumus atkal atbrīvot. Kā arī labākus rezultātus noteica mazāks izdevumu apjoms.”
Savu artavu peļņas pieaugumā nodrošinājuši arī dažādi papildu pakalpojumi, norāda Jakubovska: ”Ieņēmumu apjoms, tiesa, šā gada deviņos mēnešos samazinājās par 3%, bet izdevumu apjomu izdevās samazināt vēl vairāk – par 10%. Kopumā jāsaka, ka klientu aktīvā ikdienas uzvedība palīdz mazināt arī eiro ieviešanas spiedienu uz bankas ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka
klienti arvien aktīvāk izmanto dažādus banku pakalpojumus, viņu vajadzības pēc dažādiem finanšu pakalpojumiem, ne tikai finansēšanas produktiem, bet arī tādiem pakalpojumiem kā apdrošināšana un citi, pieaug. Un tas nozīmē, ka banka gūst ieņēmumus arī no ikdienas pakalpojumiem.”
Tikmēr ”SEB bankas” valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzsver, ka šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ”SEB bankas” klienti nopelnījuši pat vairāk, nekā pati banka.
”Konsolidētais rezultāts, kas ir tā kā neto peļņa, ir aptuveni 23 miljoni eiro. Bet tas būtiskākais, ko mēs paši uzskatām par sasniegumu, ir tas, ka mūsu klienti trijos ceturkšņos ir nopelnījuši tuvu pie 25 miljoniem eiro. Un tas ir tas ilgtspējīgais virziens, pie kura mēs strādājam, jo banka jau nevar pastāvēt un nepastāvēs bez klientiem. Primāri ir tas, lai banka ir tā kā izdevīgs instruments klienta rokās. Tāpēc mums ir tiešām prieks, ka klientu nopelnītais, izmantojot mūsu gan ieguldījumu produktus, gan otrā, trešā līmeņa pensiju plānus, gan visas citas lietas, ir faktiski lielāks nekā mūsu pašu rezultāts,” gandarīts ir Danēvičs.
Viņš gan atzīst, ka pašreizējā situācija globālajā ekonomikā neveicina banku pelnītspēju: ”Vidēji tomēr sabiedrībai ir daudz grūtāk saprast, kāpēc banka gūst peļņu un kā banka gūst peļņu. Ja tas ir ražotājs vai IT kompānija, vai tas ir veikalnieks, tad tas viss liekas saprotamāk. Runājot par bankas peļņu, noteikti jāpieskaras tam, ka banka nodrošina sabiedrībai tādu būtisku starpnieka lomu. Faktiski tā būtiskā starpniecības funkcija nosaka, cik daudz banka var kurā brīdī pelnīt un spēj nopelnīt. Jāsaka, protams, ka globālā ekonomika ir salīdzinoši vājā pozīcijā un procentu likmes ir diezgan zemas. Faktiski tas nozīmē, ka banku ienākumi un banku peļņa tīri no aizdošanas un depozītu piesaistīšanas ir salīdzinoši mazāka nekā tas bija iepriekš. Tā tas ir gan Latvijā, gan citur pasaulē, ja mēs skatāmies uz rezultātiem citur.”
Savukārt ”Nordea” Latvijā šā gada trešajā ceturksnī strādājusi ar zaudējumiem 9,1 miljona eiro apmērā, bet kopējie bankas operacionālie zaudējumi šogad sasniedz teju 33 miljonus eiro. ”Nordea” pārstāve Signe Lonerte norāda, ka zaudējumu iemesls ir ”Nordea” grupas iniciētā bankas meitas kompāniju ieguldījumu un atsevišķu riska darījumu nodrošinājuma pārvērtēšana.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija par banku darbu šā gada pirmajā pusgadā liecina, ka gada pirmajā pusē bankas kopumā nopelnījušas gandrīz 177 miljonus eiro, kas ir par teju 60% vairāk, nekā 2013.gada pirmajā pusē.
Tikmēr Zviedrijā strādājošas bankas ir atkopušās no krīzes un šogad uzrāda labus finanšu rezultātus, un teicami izturēja nesenos banku stresa testus Eiropā. Tomēr Zviedrijas banku regulatori nopietni uztraucas par pieaugošo kredītu nastu mājsaimniecībās.
