Nedēļas vidū Zviedrijas televīzija ziņoja, ka viena no Zviedrijas lielākajām bankām “Swedbank” bijusi saistīta ar naudas atmazgāšanas skandālu, kurā iesaistīta arī “Danske Bank”. Raidījums apgalvoja, ka no 2007. līdz 2015. gadam starp vairākiem desmitiem aizdomīgu kontu abās bankās ir pārskaitīti vismaz 3,7 miljardi eiro.
Tūlīt pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā Zviedrijas finanšu uzraudzības dienests ir apstiprinājis, ka žurnālistu atklātie fakti apstiprina arī zviedru banku iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, lai arī aizdomīgo darījumu skaits ir ievērojami mazāks nekā “Danske Bank” gadījumā.
Taču apsūdzības nenoliedzami ir ļoti nopietnas un uzraudzības dienesti turpmāk šīm bankām pievērsīs īpašu uzmanību. Turklāt nākotnē konsultācijas notikšot arī ar visu triju Baltijas valstu uzraudzības institūcijām. Jau ceturtdien, 21. februārī, kļuva zināms, ka Zviedrijas un Igaunijas finanšu uzraudzības dienesti ir uzsākuši kopīgu izmeklēšanu šajā lietā.
Kā paziņojis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, viņš ir priecīgs par to, ka “Danske Bank” jau ir pieņēmusi lēmumu apturēt savu darbību Igaunijā, jo naudas atmazgāšanai valstī neesot vietas. Pēc premjera vārdiem, šis gadījums jau pierādot, ka agri vai vēlu netīrās naudas darījumi tāpat tiks atklāti. Ratass arī atzīmējis, ka tagad svarīgi esot nodrošināt, ka Igaunijas ekonomiskā vide arī turpmāk saglabājas caurskatāma un godīga.
Tikmēr Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Pērs Bolunds paziņojis, ka
atklātībā nonākušais skandāls var nodarīt nopietnu kaitējumu Zviedrijas banku sektora reputācijai.
Pirmie finansiālie zaudējumi tika novēroti jau trešdien, 20. februārī, kad “Swedbank” akciju cenas samazinājās gandrīz par 14 procentpunktiem, piedzīvojot lielāko vienas dienas kritumu kopš finansiālās krīzes. Ceturtdien akciju cena kritusies par vēl aptuveni 7 procentpunktiem.
Tādējādi bankas akcijas divu dienu laikā ir zaudējušas vairāk nekā piekto daļu no savas vērtības.
Nedaudz mazāks akciju cenu kritums novērots arī “SEB bankai”, “Nordea” un “Handelsbanken”, kas zaudējušas no 0,3 līdz aptuveni trijiem procentiem no akciju vērtības.
Taču skandināvu prese jau norāda, ka daudz lielākas nepatikšanas vēl tikai gaidāmas, jo investīciju fonda “Hermitage Capital Management” vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka gatavojas iesniegt pret” Swedbank” sūdzību tiesā. Brauders savulaik bija viens no ietekmīgākajiem ārvalstu investīciju pārvaldītājiem Krievijā, un tieši kopā ar Sergeju Magņitski viņam izdevās izgaismot milzīgo krāpšanos ar nodokļiem. Daļa no šīs naudas ir skaitīta arī caur “Danske Bank” un tagad arī “Swedbank”.
Pret “Danske Bank” Brauders jau ir iesniedzis prasību par naudas atmazgāšanu, aicinot arī dažādu valstu varas iestādes sekot viņa piemēram. Ja no savas puses izmeklēšanu uzsāktu arī ASV varas iestādes, šis jautājums kļūtu īpaši jūtīgs.
Taču kā paziņojusi “Swedbank” vadītāja Brigite Bonnesena, viņai līdzšinējās bankas drošības sistēmas, kas darbojas jau gadiem ilgi, liekoties pieņemamas, jo banka vienmēr ir ziņojusi par aizdomīgajiem darījumiem. Viņa gan neesot spējīga garantēt, ka kāds no šādiem gadījumiem ir paslīdējis garām. Kā savos pētnieciskajos materiālos bija uzsvēruši žurnālisti, runa ir par darījumiem no vairāk nekā 50 kontiem ar neskaidriem īpašniekiem un nezināmu darbību, tāpēc šādām transakcijām bankas uzmanību tomēr vajadzēja piesaistīt.
