Pagājušajā mēnesī Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT ziņoja, ka laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam starp Zviedrijas „Swedbank” un Dānijas „Danske bank” filiālēm notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi četrus miljardus eiro. Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību. Iepriekš daudz plašāku rezonansi izraisīja ziņas, ka šajā pašā laika posmā caur „Danske bank” filiāli Igaunijā ir pārskaitīti kopumā aptuveni 200 miljardi eiro.
Kopš atklātībā nonāca informācija par abu banku iespējamo saistību ar šo naudas atmazgāšanas skandālu, “Swedbank” vērtība ir kritusies aptuveni par piekto daļu.
Trešdien Zviedrijas Ekonomisko noziegumu dienests “Swedbank” galvenajā mītnē veicis kratīšanu. Tā saistīta ar neatkarīgu izmeklēšanu par neatļautas informācijas izpaušanu lielākajiem akcionāriem, vēl pirms tika publiskoti SVT sākotnējie apgalvojumi. Kā paziņojuši bankas pārstāvji, pagaidām nevienai personai vai organizācijas struktūrvienībai nav izvirzītas apsūdzības par iespējamo noziegumu pastrādāšanu.
Tikmēr sabiedriskā televīzija publiskojusi kārtējo “Swedbank” neglaimojošo informāciju. Raidsabiedrības rīcībā nonākuši konfidenciāli dokumenti, kuri parāda, ka savulaik „Swedbank” varētu būt maldinājusi Ņujorkas štata finanšu pakalpojumu departamentu par savu klientu veiktajiem darījumiem ar Panamas juridisko firmu „Mossack Fonseca”.
Šis uzņēmums nonāca globāla naudas atmazgāšanas un nodokļu krāpšanās skandāla centrā. “Swedbank” esot apgalvojusi, ka ar „Mossack Fonseca” ir sadarbojušies tikai klienti no Zviedrijas un Norvēģijas, taču patiesībā caur “Swedbank” Baltijas filiālēm darījumus ir veikuši vairāki ar Panamas kompāniju saistīti uzņēmumi. Kā intervijā zviedru ziņu aģentūrai TT pavēstījis nodokļu eksperts Torstens Fensbū, vietējo zviedru un Baltijas valstu likumdošanas ignorēšana ir viena lieta, taču, ja apstiprināsies, ka ir maldinātas ASV varas iestādes, apejot ASV noteikto sankciju režīmu, problēmas bankai var izrādīties daudz lielākas.
Atklātībā nonākot jaunākajiem faktiem, „Swedbank” akciju vērtība biržā trešdienas rītā uz brīdi samazinājās par gandrīz 7%.
Pašreizējā “Swedbank” vadītāja Birgitte Bonnesena, kas no 2009. līdz 2011. gadam pārraudzīja bankas naudas atmazgāšanas politiku, ir atkārtoti paziņojusi, ka bankas izstrādātās procedūras cīņai pret naudas atmazgāšanu ir atbilstošas un par aizdomīgiem darījumiem varas iestādes vienmēr ir informētas. SVT rīcībā esošie bankas iekšējie dokumenti gan apliecina, ka bankas valde ir zinājusi par to, ka daudzas aizdomīgās transakcijas nav pamanītas, taču nekāda rīcība nav sekojusi.
Pēdējo dienu laikā „Swedbank” vadību par neefektīvu problēmas risināšanu kritizējis arvien lielāks skaits bankas investoru. Akcionāri norāda, ka Zviedrijas tiesībsargājošo iestāžu uzsāktajām darbībām ir jāsniedz konkrēti fakti un jāvieš lielāka skaidrība par notiekošo. Tāpat sagaidāms, ka jau ceturtdien, 28. martā, bankas vadībai nāksies atbildēt uz ļoti daudziem neērtiem jautājumiem, jo tieši ceturtdien notiks bankas gadskārtējā kopsapulce.
"Swedbank" mediju attiecību vadītājs Latvijā Jānis Krops aģentūrai LETA norādīja, ka minētais notikums Stokholmā ir saistīts ar akcionāru informēšanas kārtību, nevis ar bankas ikdienas darbu. ""Swedbank" pakalpojumu sniegšanu klientiem šis notikums neietekmē," viņš uzsvēra.
