Zviedrijā februārī būs negatīva bāzes procentu likme

Februārī Zviedrijā var tikt ieviesta negatīva bāzes procentu likme. Tāpat arī gaidāmi citi pasākumi ekonomikas stimulēšanai. Šādiem lēmumiem gatavojas valsts Centrālā banka, jo inflācijas rādītāji Zviedrijā ir pārlieku zemi.

Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Stefans Ingvess ir tradicionāli bijis piesardzīgs savos lēmumos. Tā bija arī ar pagājušā gada rudenī izdarīto izvēli – pazemināt bāzes procentu likmi valstī līdz nulle procentiem. Pamudinājumi uz šādu soli bija izskanējuši jau krietni agrāk. Taču Ingvess uzskatīja, ka pazemināta likme tikai vairos zviedru mājsaimniecību parādus. Galu galā pieņemto lēmumu daudzi sauca par vēsturisku. Decembra vidū Centrālā banka izlēma turēt šo procentu likmi nulles līmenī līdz pat 2016. gada vidum.

Tādai šai likmei arī jāpaliek, toreiz Zviedrijas radio skaidroja Ingvess:

„Ja mūsu prognozes ir pareizas, tad mēs paliksim pie nulle procentu likmes. Ja attīstība mainās, mēs to pārskatīsim.”

Bankas vadītājs arī norādīja, ka mainījis savu sākotnēji skeptisko viedokli. Pamatojums tam ir reālās ekonomikas rādītāji.  

„Inflācijas līmenis 2014. gadā bija zemāks, turklāt daudz zemāks nekā mēs un daudzi citi bijām gaidījuši. Tāpēc mēs bijām spiesti pārskatīt savu līdzšinējo rīcību monetārās politikas ietvaros,” atzina Ingvess.

Bažas par Zviedrijas ekonomiku raisa ne tikai zemā inflācija, bet arī zviedru mājsaimniecību lielais kredītu slogs, salīdzinoši zemā ekonomikas izaugsme un pārlieku augstais bezdarba līmenis. Tomēr viens no galvenajiem mērķiem Centrālajai bankai ir nodrošināt pietiekamu inflācijas līmeni – kas būtu divi procenti.

Nule kā publicētais bankas decembra sanāksmes protokols liecina, ka jau februārī Zviedrijā var tikt ieviesta negatīva bāzes procentu likme. Tomēr šis solis, tāpat kā iepriekšējie, visdrīzāk ir novēlots, tā uzskata bijušais Centrālās bankas viceprezidents Lāršs E.O. Svensons:

„Labāk vēlāk nekā nekad, taču būtu bijis labāk, ja likmi pazeminātu agrāk. Turklāt nulle nav robeža, ir jānolaižas vismaz līdz mīnus 0,25 procentiem, vai pat mīnus 0,5 procentiem.”

Februārī Zviedrijas Centrālā banka lems par veselu pasākumu klāstu ekonomikas stimulēšanai. Šajā sarakstā ir ne tikai negatīva bāzes procentu likme, bet arī vērtspapīru iepirkšana un lētāki aizdevumi bankām, kā arī intervences valūtu tirgū, lai pazeminātu Zviedrijas kronas kursu.

Atsevišķi bankas direkcijas locekļi ir pauduši arī savu skatījumu par to, kā rīkoties. Bankas viceprezidents Pērs Jansons sola neatbalstīt bāzes procentu likmes celšanu, kamēr inflācija Zviedrijā nebūs sasniegusi pusotru procentu. Viņaprāt, tāpat rīkoties jāsola visai Centrālās bankas vadībai. Savukārt Martins Flodēns vēlas redzēt agresīvāku monetāro politiku – ar mērķi uzlabot inflācijas rādītājus pirms gaidāmajām arodbiedrību pārrunām ar darba devēju pārstāvjiem.

Precīzas ekonomikas stimulēšanas paketes detaļas būs zināmas pēc Zviedrijas Centrālās bankas sēdes 11. februārī. Taču „Dagens Nyheter” ekonomikas žurnālists Juhans Šiks atzīst, ka viss liecina par gaidāmu negatīvas bāzes procentu likmes ieviešanu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti