"Vēsturiski te bija armijas teritorija. Bija vecas noliktavas, veci un salauzti betona žogi. Tagad tas viss ir demontēts. Tiks izbūvēts stāvlaukums ne tikai zvejniekiem. Protams, zvejniekiem šeit ir blakus ražotne, ir iznomātas piestātnes, tāpēc būs papildu stāvvietas smagajam transportam, kas ved gatavo produkciju. Būs stāvvietas arī vieglajam transportam, tāpēc iegūs ne tikai osta, bet arī pilsēta," stāsta Mazalis.
Šobrīd galvenais ieguvums ir zvejas nozarē strādājošiem, kuri nodarbojas ar zivju pārstrādi un savulaik apvienoja spēkus "Baltijas zivsaimnieku apvienībā", kurā darbojas 10 biedri, ieskaitot mazos piekrastes zvejniekus. 2011. gadā biedrība sāka īstenot projektus, tagad jau tie ir 12 projekti.
Kā tieši jaunais stāvlaukums ietekmēs ikdienas darbu, stāsta Kurzemes zvejnieku asociācijas vadītājs Māris Stankevičs. "Būtiskākais ir loģistika. Mums nāk daudz transporta vienības, jo 90% no saražotās produkcijas tiek eksportēta.
Ir dienas, kad mums te vienlaikus stāv uz uzkraušanu sešas mašīnas, tad ir jādomā, kur palikt un kā to izdarīt."
Pamatā tiek strādāts ar reņģi un brētliņu, kas tiek sasaldētas un eksportētas. Sava daļa tiek arī jūras grundulim, ko sazvejo piekrastes zvejnieki. Pavasara mēnešos sasaldē ap 500-600 tonnām jūras grunduļu.
"Interesanti noticis ar invazīvo jūras grunduli. (..) Zivis aizceļo uz Bulgārijas, Rumānijas un Horvātijas restorāniem. Viņiem tā ir delikatese.
Piekrastes zvejnieki ir iemācījušies grunduļus nozvejot, un viņiem tas ir labs pienesums," norāda Stankevičs.
Tikmēr ar mencu ir bēdu stāsts, uzsver nozares pārstāvis. Mencu, visticamāk, aizliegs zvejot un nāksies domāt, kā dzīvot tālāk tiem, kuri specializējas mencu zvejā. Visgrūtāk klāsies kādiem 10-12 Latvijas zvejas kuģiem.
Sausais atlikums ir skaudrs. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, bijuši ap 269 zvejas kuģu, tagad flotē tie, kuri strādā Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, palikuši nepilni 50 zvejas kuģu, norāda Stankevičs. Vairāk nekā 200 kuģu vairs nav.
"Kādi 42 paliks strādāt. Kvotas apzvejo, visiem jauni dzinēji, ir modernizēti. Reti kuram zvejniekam nav sava zivju pārstrāde," stāsta Stankevičs.
Mencu zvejas aizliegums ieviestu korekcijas, un atlikušajiem, kuri cer uz kompensācijām, vai piesaistīs ES finansējumu, meklēs citus risinājumus.
"Visi sākumā, kad saņēma kompensācijas, zvejnieki metās tūrismā. Sagrieza kuģus, ieguldīja viesnīcās. Nākamais posms, kad kuģu sagriešana un intensitātes samazināšana zvejai, tad bija zivju pārstrāde. Tagad zivju pārstrāde daudz sabūvēta. Domāju, ka tūrisms arī nav slikts. Domāju, ka trešais etaps atkal būs tūrisms un viesnīcas," spriež Stankevičs.
2018. gadā Liepājas SEZ pārvalde īstenoja pirmo kārtu projektam "Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā." 2.kārtu, kas paredzēja piestātņu rekonstrukciju, plānots īstenot pēc trešās kārtas.
