Zvejnieks Ainars Duncītis Salacgrīvas otrajā nēģu tacī rāda lomu, kas nedēļu krāts, lai būtu ar ko cienāt nēģu svētku apmeklētājus, kuru ar katru gadu paliek arvien vairāk. Lai būtu, ko likt galdā Salacas malā tača saimnieks Visvaldis Šrenks vāra arī zivju zupu.
„Visa zveja tiek bremzēta ar silto laiku. Atpūtniekiem – kolosāli, bet zvejniekam - nekā…,” viņš bēdīgi secina.
Arī Svētupes nēģu zvejniekam Oļegam Sumčemko par šī rudens lomiem komentārs ir īss: „Švaki! Nēģu nav… nēģu dievs ir dusmīgs… Nav ūdeni iedevis. Daba – sauss, silts, zems ūdens, viss ir pret…”
Taču Salacas pirmajā nēģu tacī tā saimnieks Aleksandrs Rozenšteins tik pesimistisks nav, jo katru gadu jau esot savs tukšais laiks – arī pagājušajā gadā nēģi parādījušies pēc svētkiem, tad pa nakti reiz pat 150 kilogrami nēģu dabūts.
Nēģu zvejnieki nepiekrīt arī apgalvojumam, ka nēģu skaits ir sarucis un jūrā to paliek mazāk – statistika rada, ka svārstības ir minimālas.
Protams, līdz ar to, ka nēģu lomi šoruden nav bagāti, arī to cena ir visai augsta. Taču zvejnieki atzīst - kolīdz pieaugs nozveja, cena kritīsies. Tā, protams, kritīsies vispirms zvejniekam, bet vai to sajutīs pircējs, tas jau gan uzpircēju un pārstrādātāju ziņā.
Nēģu zveja ilgst no 1.augusta līdz 1.februārim.