Starp nākamā gada zvejas iespējām Rīgas jūras līča reņģu zvejas kvota palielināta par 21%, savukārt Baltijas jūras reņģu nozveja samazināta par 45%. Baltijas jūrā Latvijas zvejnieku pamata loms gan ir brētliņas, kuru kvota palielināta par 13%.
Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš norādīja: “Bēdīga ziņa ir krājumu pasliktināšanās Baltijas jūras reņģei, kur pēc zinātnieku novērtējuma šis krājums ļoti krītas nezināmu iemeslu dēļ, un ir bažas, kas notiks tālāk. Vai nebūs situācija, ka Baltijas jūrā jāaizliedz šīs sugas zveja. Eiropas Komisija piedāvāja ļoti radikālu samazinājumu – 54% apmērā, bet tika panākts 45% samazinājums. Savukārt brētliņu nozvejai ir pieaugums, un līdz ar to mēs kopumā iegūstam lielu palielinājumu nākamajā gādā, teju 3000 tonnas reņģu un brētliņu.”
Tāpat arī nākamajā gadā aizliegta mērķtiecīga austrumu un rietumu mencas zvejniecība. Mencas var iegūt tikai piezvejā. Riekstiņš vēl atzīmēja, ka jauna situācija izveidojusies Baltijas jūras lašu zvejā,
Kopumā Latvijas zvejnieki varēs piezvejot ap 8400 lašus, kas ir par 32% mazāk nekā iepriekš.
“Par šo sugu zinātnieki ieteikuši mērķtiecīgu zvejas pārtraukšanu visā Baltijas jūrā, izņemot jūras ziemeļdaļas piekrasti. Tas ir nepieciešams, lai mēģinātu uzlabot savvaļas lašu populācijas arī tā saucamajās vājajās upēs, tostarp Latvijas piekrastē ir šādas upes, kurās lašu stāvoklis ir ļoti nestabils. Lielākā problēma lēmuma pieņemšanā bija cīņa par lašu piezvejas atļauju, un tas tika panākts. Piekrastes zvejniekiem būs iespēja piezvejot,” skaidroja Riekstiņš.
Kurzemes zvejnieku asociācijas vadītājs Māris Stankevičs atzīmēja, ka lašu zvejas samazinājums ir slikta ziņa mencu zvejniekiem, kas bija plānojuši turpmāk vairāk zvejot lašus, kā arī Baltijas jūras reņģu zvejas samazinājums īpaši iespaidos piekrastes zvejniecību.
Stankevičs sacīja: “Divu gadu laikā ir palikusi tikai trešdaļa no reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūrā, un tas ir pats skumjākais. Latvijā tikai aptuveni trešdaļa kuģu strādā Rīgas jūras līcī [kur savukārt palielināta reņģu zveja], bet pārējie kuģi strādā Baltijas jūrā. Daļa var zvejot gan līcī, gan Baltijas jūrā, bet zināmam kuģu skaitam līcī nav reņģu kvotu vispār un nevar tur zvejot. Par mūsu zvejas mērķsugu – brētliņu, manuprāt, varēja būt lielāks pielikums, jo bija plānots, ka varētu palielināt par 18%, nevis esošajiem 13%. Tas nav kompromiss tam Baltijas jūras reņģu kvotas samazinājumam.”
Zivju pārstrādes uzņēmumam “Gamma-A” ir seši zvejas kuģi, kas pamatā zvejo Baltijas jūrā, un uzņēmuma valdes loceklis Oskars Jankovskis pozitīvi vērtē lēmumu palielināt brētliņu zveju.
Viņš norādīja: “Mēs esam priecīgi par katru tonnu, kas nāk klāt. Tā kā Baltijas jūrā pamatā zvejo brētliņas, tad tur ir palielinājums, kas veido vairākus tūkstošus tonnu zivju. Toties tas Baltijas jūras reņģu zvejas kritums par 45% nav ne mums, ne Latvijai sāpīgi. Savukārt, kas attiecas uz lašiem, tad tās sugas ķeras salīdzinoši ļoti maz un tas samazinājums arī ir nebūtisks.
Manuprāt, Latvijā kopumā ir pārāk liels zvejas kuģu skaits uz to zivju limitu, kas mums ir jānozvejo.”
Savukārt Pasaules dabas fonda eksperte Elza Ozoliņa atzina, ka vides nevalstiskās organizācijas tomēr ir vīlušās Eiropas Savienības dalībvalstu ministru lēmumos, kas joprojām pieļauj apdraudēto zivju – mencu un rietumu reņģu piezveju Baltijas jūrā.
Jāpiebilst, ka vēl zivsaimniecības padome lēma atpūtas makšķerēšanā un pašpatēriņa zvejā turpmāk ļaut paturēt vienu noķerto lasi tikai ar nogrieztu taukspuru, lai pēc iespējas pasargātu savvaļas lašu populācijas.
