Zvejas kvotas mencām samazina, bet brētliņām un Rīgas jūras līča reņģēm palielina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pirmdien, 15.oktobrī, Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā panākta ministru vienošanās par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2019.gadam. Tostarp ministri vienojās par mencu zvejas kvotu samazināšanu par 15% Baltijas jūras austrumu daļā, informēja Zemkopības ministrijā.

ES ministru padomē Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2019.gadam noteiktas šādas provizoriskās zvejas iespējas:

  • mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 15% (par 365 tonnām). Nozvejas kvota Latvijai – 2060 tonnas;
  • mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā palielinātas par 70% (par 141,4 tonnām). Nozvejas kvota Latvijai – 343,4 tonnas;
  • brētliņu zvejas iespējām būs 3% palielinājums, kas Latvijas zvejniekiem 2019.gadā papildus nozīmē 1171 tonnas brētliņu zvejas iespējas. Nozvejas kvota Latvijai– 37 460 tonnas;
  • reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju pieaugums. Salīdzinot ar 2018. gadu, tas būs palielinājums par 1101 tonnu. Nozvejas kvota Latvijai – 16 708 tonnas;
  • reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā saistībā ar krājuma pasliktināšanos 2019.gadā būs samazinājums par 26%. Tas Latvijas zvejniekiem nozīmē samazinājumu par 1636 tonnām. Nozvejas kvota Latvijai – 4723 tonnas, kas galvenokārt tiek izmantota kā piezveja brētliņu zvejā;
  • lašu zvejas iespējas Baltijas jūrā saglabājas nemainīgas, nozvejas kvota Latvijai 2019.gadā – 12 012 gabali.

Kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot jau Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH ietvaros svētdien, 14.oktobrī, bet vēl pirmdien, 15.oktobrī, pastāvēja būtiskas viedokļu atšķirības Baltijas jūras valstu starpā. Nozīmīgākās diskusijas notika par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos, norādīja ministrija.

Latvija BALTFISH diskusijā norādīja, ka mencu krājumam austrumu apgabalā zvejas iespēju noteikšanā jāseko Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvātajam priekšlikumam par 15% samazinājumu, bet pārējās Baltijas valstis bija gatavas atbalstīt vēl lielāku samazinājumu. Latvija gan lielāku samazinājumu esot vērtējusi kā sarkano līniju.

”Kopumā es nākamā gada zvejas iespēju guvumu vērtēju daudz pozitīvāk, nekā to varējām cerēt pēc šī gada maijā izplatītā zinātnes padomes ziņojuma par Baltijas jūras zivju krājumiem,” norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti