Uzņēmumā "Tārgalīte", kur ir 264 slaucamas govis, ieviests slaukšanas robots. Tas nozīmē, ka govis tiek slauktas, nevis tad, kad slaucēja ierodas, bet jebkurā laikā, kad vien tās to vēlas. "Zvanus" no govīm visbiežāk saņem Ieva Zariņa, SIA "Tārgalīte" valdes locekle.
"Tas visbiežāk notiek naktī, – ja kāda govs negrib no robota iet laukā pēc slaukšanas, tad tomēr tiek zvanīts ik pēc trim minūtēm, kamēr kāds tur aizbrauks un gotiņu pavadīs laukā no robota. Arī par citām problēmām tūlīt tiek zvanīts un dota ziņa, vienalga kur es atrodos," stāstīja Zariņa.
Uzņēmums ieguldījis 1,8 miljonus eiro, un izlemt to darīt neesot bijis viegli.
"Sākotnēji tas vispār šķita dulli. Un galvenais, kas mūs uz to virzīja, diemžēl bija darbaspēka trūkums nozarē. Tas mudināja nopietnāk pievērsties lopkopībai un tiešām vairāk domāt par gotiņām, nevis par cilvēku, par kuru nebija skaidrs, vai viņš ieradīsies darbā vai ne," stāstīja lopkope.
Vēl ieguvums – ailītē ''Izslaukumi'' jau šobrīd, pāris mēnešus pēc sistēmas ieviešanas, rādītāji esot augstāki un arī govju veselības problēmas gājušas mazumā un tiek pamanītas ātrāk.
Bet kā ar eklēriem no internetveikala? Pērkot pārtiku attālināti, cilvēki vēlas visu iegādāties vienā vietā, nevis skraidīt pa daudziem un dažādiem veikaliem, piepildot savu pārtikas grozu. Tas nenozīmē, ka specializētiem veikaliem nav iespēju. Piemēram, maizes un konditorejas ražotājs "Liepkalni". Ko viņi sapratuši, atverot interneta veikalu, "Pievienotā vērtība" jautāja uzņēmuma pārstāvei Agnei Eglītei. Īsā atbilde – jāatrod sava niša. Un "Liepkalniem" tās ir divas. Pirmā – bezglutēna produkti. Otrā – pasūtījumi, ko veic ērtības labad.
"Liela daļa ir, kas vairāk uz svinībām pasūta, teiksim, kliņģerus. Tad ir kādas papildu lietiņas – uzkodiņas un tā tālāk," stāstīja Eglīte.
Un tad kurjers visu pieved klāt, un pašam nav jādomā, kā atgādāt labumus uz svinību vietu. Internets "Liepkalniem" ir papildu pārdošanas kanāls, un lielākā daļa produkcijas tomēr tiek pārdota klasiskajos veikalos. Vēl uzņēmumā digitalizēta arī pasūtījumu pieņemšana, daļa iekšējo dokumentu aprites. Bet arī šeit lēmums, ko un kā digitalizēt, nav nācis viegli vai ātri.
"Tad mēs katru piedāvājumu izvērtējam, kādas ir tās investīcijas pret to, ko mēs ikdienā iegūstam.
Vai tiešām tas atvieglo, jo dažkārt ir sistēmas, kas var arī apgrūtināt, ka tik un tā tas ir dubults darbs," klāstīja Eglīte.
Gan "Liepkalnu", gan "Tārgalītes" pārstāvjiem "Pievienotā vērtība" arī jautāja, kā bija reāli dzīvē ieviest šos jauninājumus un pārliecināt darbiniekus tos lietot. Protams, no sākuma bijusi skepse. Bet, kā sacīja Eglīte: ja jauninājums tiešām palīdzēs darbiniekiem strādāt, atvieglos ikdienu – itin ātri pat lielākie skeptiķi to sāks izmantot.