Žurnāls: Atlaistā «Latvenergo» padome, iespējams, traucējusi gāzes un vēja parku lobijam

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro ("KPV LV") atlaistā "Latvenergo" padome, iespējams, traucējusi gāzes un vēja parku lobijam, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir".

Intervijā žurnālam bijušais "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un padomes loceklis Andris Liepiņš atzina, ka ir gandarīti par paveikto un neizprot ar diezgan baltiem diegiem sašūto kritiku, kas izskanējusi publiski. "2017. gadā izveidojām stratēģiskās izaugsmes un efektivitātes programmu, divus gadus esam konsekventi strādājuši pie tās realizācijas. 2018. gada beigās šī stratēģija ienesa EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas) palielinājumu par vairāk nekā 17 miljoniem eiro, pateicoties izmaksu samazinājumam. Notika samazināšana par apmēram 560 darbiniekiem. Mūsuprāt, stratēģija jāturpina, tā 2022. gadā ienesīs EBITDA palielinājumu par vairāk nekā 30 miljoniem, darbinieku skaits uzņēmumā samazināsies par vairāk nekā 1000," stāstīja Ozoliņš.

Uz jautājumu, vai "Latvenergo" bija iecere atpirkt no "Latvijas gāzes" meitasuzņēmumu "Gaso", kas nodrošina gāzes sadali", padomes locekļi atbildēja, ka tas ir komercnoslēpums. "Tas ir komercnoslēpums, kuru nevaram oficiāli komentēt, bet publiski šāda informācija tiešām ir izskanējusi. Ticu, ka "Latvenergo" būtu ieguvējs no šāda hipotētiska projekta realizācijas, jo uzņēmums saņemtu saprātīgu atdevi no ieguldītajiem finanšu līdzekļiem. Šāds darījums arī sniegtu kontroli pār nacionālajai drošībai nozīmīgiem aktīviem, nodrošinātu klātbūtni un informāciju par ļoti svarīgu enerģētikas tirgus segmentu un nodrošinātu, ka kāds nevēlams pircējs to neiegādājas. Latvijas valsts caur "Latvenergo" to kontrolētu," stāstīja Ozoliņš.

Uz jautājumu, vai tas bija iemesls viņu atlaišanai, Ozoliņš sacīja, ka "tā būtu tīra spekulācija, ja es teiktu "jā", taču izslēgt gan to nevaru".

Tāpat "Latvenergo" bija plāni attīstīt vēja parkus. ""Latvenergo" bija jau noslēdzis rezervācijas līgumus par vairākiem zemesgabaliem, sācis plānošanas procesus ar mērķi uzstādīt vairākus parkus pilotprojekta ietvaros, testējot tehnoloģijas.

Stratēģija paredzēja vēja parka attīstību vismaz 100 MW apjomā līdz 2025. gadam. Plāns paredz, ka jau nākamo divu trīs gadu laikā vējš Latvijā varēs strādāt bez valsts subsīdijām," stāstīja Liepiņš.

"Neesam meklējuši nevienu projektu, kuram vajadzētu jaunas subsīdijas, jaunu valsts atbalstu. Latvija tam jau ir izgājusi cauri, pieredze ir bijusi negatīva. Šis būtu komerciāli pamatots projekts," piebilda Ozoliņš.

Liepiņš atzina, ka arī vēja parki varētu būt iemesls padomes atlaišanai. "Līdzīgi kā par aktīvu iegādi saistītajos tirgos - iespējams, interešu grupām, kuras bija ap ministru, nebija vēlama tik strauja "Latvenergo" attīstība šajos virzienos," teica Liepiņš.

Tāpat viņš pieļāva, ka "ministra kungs vēlējās novērst sabiedrības uzmanību no tā, ka neizdevās turpināt sākto reformu OIK samazināšanā".

"Arī padomes atlaišana, iespējams, ir uzmanības novēršana no nespējas risināt pamatuzdevumus, kas ir ministra kompetencē, - izpildīt vēlētājiem dotos solījumus," piebilda Liepiņš.

KONTEKSTS:

Ekonomikas ministrija šogad 19. jūnijā kā kapitāldaļu turētāja atlaida "Latvenergo" padomi un tās vietā tika iecelta pagaidu padome, kuru vadīja Pāvels Rebenoks. Viņa vietnieks bija "Rigensis Bank" valdes loceklis Renārs Degro, un padomē tika iecelta arī Inese Kublicka, Artūrs Šnoriņš un Kristaps Stepanovs. Pagaidu padome 1.jūlijā paziņoja par atkāpšanos.

Savukārt Nemiro atlaistajā padomē kopš 2016. gada darbojās bijušais ''DNB bankas'' vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas ''airBaltic'' valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas ''Rīga'' bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) bijušais prezidents un AS ''Valsts nekustamie īpašumi'' padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī ''RB Rail'' valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

"Latvenergo" ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija. Akcionāra intereses pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

"Latvenergo" koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti