Līdztekus valsts veiktajam cenu monitoringam, arī Latvijas Radio Ziņu dienests uzsāk savu cenu monitoringu. Korespondenti izvēlējušies vairākas tirdzniecības vietas un līdz eiro ieviešanai sekos līdzi, kā mainās cenas dažādām precēm.
Lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli, žurnālists dodas uz tirgošanās citadeli - Rīgas Centrāltirgu, kur pat darba dienas vidū pircēju ir daudz. Jāteic, ka visi apjautātie bija pārliecināti, ka cenas noteikti palielināsies pēc eiro ieviešanas un valsts spēkos nav to pieaugumu kontrolēt:
- „Kad tā nav bijis? Ak tu Jēziņ! Stulbi prasāt, piedodiet! Kā nauda mainās, tā mainās viss. Tikai paniku nevajag celt. Visas cenas būs augšā! - Jūs neticiet valsts cenu monitoringam? - Neticam! Tā ir tautas mierināšana. Muļķošana".
- „Biznesmeņiem, tiem, kas strādā uzņēmumos, vadītājiem, viņiem varbūt vieglāk būs to biznesu taisīt, bet mums būs dārgāk”.
- „Gan jau celsies tā vai tā. Cenas nepārtraukti ceļas. - Bet tas, ka valsts monitorēs, lai nekrāpjas, tas nevieš cerību? - Nē, protams, ka nē.”
- „Visu laiku ceļas, nav nekādi brīnumi, ka necelsies”.
- „Mums tikai palielinās, nekad nesamazinās. Man meita dzīvo Vācijā, apprecējās tur. Atsūtīja man zāles no Vācijas. Nav svarīgi kādas. Maksāja 14 eiro, tas ir aptuveni 10 lati. Man vajadzēja vēl un es aizgāju uz aptieku tepat, es samaksāju 18 latus par tām zālēm! Mums viss, kas tur ir eiro, te ir latos, un tas ir daudz dārgāk. Un kad pāries uz eiro, tad vēl izmatos situāciju, lai palielinātu cenas!"
Latvijas Radio apzināti neizvēlējās šādus viedokļus, taču jāpiebilst, ka cilvēku neticība valsts spējai izkontrolēt negodprātīgos tirgotājus saistīta ar neticību valsts varai kopumā, ne tik daudz spējai veikt neatkarīgu pētījumu, kā arī šaubām pret eiro. Jebkurā gadījumā, cenu politikai, veicot latu nomaiņu ar eiro, ir jāseko līdzi un to nolēmis darīt arī Latvijas Radio Ziņu dienests. Mēs izvēlējāmies sekot līdzi to preču cenām, kas nav iekļautas valsts monitoringa sarakstā. Zināmu apstākļus dēļ preces neatklāsim. Mūsu korespondenti dosies katru mēnesi uz veikaliem gan Rīgā, gan Daugavpilī, gana arī Liepājā, lai piefiksētu cenas un neļautu krāpties.
Visgrūtāk varētu būt sekot līdzi to preču cenām, kurām regulāri mainās cenas pasaules tirgū. Tāpat arī pakalpojumiem, kuru cenu nosaka vairāki faktori. Piemēram, mājokļu apsaimniekošanas maksa un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi. Tāpat tirgotājiem ir arī savi triki ar „cenu atlaidēm”. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce uzskata, ka nevienai valstij nav izdevies simtprocentīgi izkontrolēt nacionālās valūtas nomaiņu pret eiro, un ar nelielu inflāciju iedzīvotājiem tomēr jārēķinās.
„Nevienai valstij tas nav izdevies. Bet kopumā šādi pasākumi veicina, ka inflācijas kāpums ir daudz mazāks uz eiro ieviešanu, un pieredze visām dalībvalstīm liecina, ka inflācija nav nozīmīgi kāpusi.
Jāsaprot, ka neliela inflācija ir dabiska tirgus ekonomikas attīstībai un tāda būs, bet neveicināsim lieku cenu kāpumu," saka Pūce.
Finanšu ministrs Andris Vilks iepriekš izteicies, ka būs ļoti pārsteigts, ja ar eiro ieviešanu saistītā inflācija (2014.gadā, ja Latvija pievienosies eirozonai) pārsniegs 0,2 vai 0,3%. Lai finanšu ministram nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, Latvijas Radio aicina arī klausītājus iesaistīties cenu monitoringā, un rakstīt, ja kādas preces cena Jūs negaidīti pārsteigusi - [email protected].
