Zosis dzen izmisumā zemniekus; kompensācijām naudas nepietiek

Ik gadu pavasarī daļai latviešu zemnieku lielākais posts ir migrējošās savvaļas zosis. Tās barojas viņu laukos un tādā veidā iznīcina sējumus. Zemnieki jau ir novesti izmisumā, bet kompensācijām ar iedalītajiem līdzekļiem visiem cietušajiem nepietiek. Tikmēr mednieki nomedījuši 12 no atļautajām 1000 zosīm.

"Latvijai cauri ceļo visas Ziemeļeiropas zosu sugas. Tās ir abu sugu sējas zosis, baltpieres zoss, Kanādas zoss, baltvaigu zoss, meža zoss un īsknābja zoss. Visas zosis vieno viena kopīga iezīme, viņas barojas uz ziemāju laukiem, kukurūzas laukiem. Ir vietas, kas viņas piesaista. Jāpiebilst, ka Latvijā ligzdo tikai viena vienīga zosu suga. Tā ir meža zoss, visas pārējās ligzdo ziemeļos," stāsta ornitologs Kārlis Millers.

Laukā Jaunpils pusē pirms trīs dienām ir sētas pupas.

Zemnieks, kuram šis lauks pieder, šobrīd ir izmisumā, jo tūkstošiem savvaļas zosu pupas vienkārši izēd. 

Uzņēmumā “Joži” Jaunpilī apsaimnieko piecus tūkstošus hektāru zemes. Sēj gan rapsi, gan kviešus, gan miežus, gan arī pupas. Savvaļas putni jau kopš 1995. gada saimniecībā rada milzīgus zaudējumus. Tie izknābā rapšu audzes rudeņos, kā arī cītīgi izlasa pupas no svaigi sētām vagām.

"Problēma, protams, ir putnos. Te jau var pašlaik redzēt. Šajā brīdī ir maz, vairāk pulcējas uz vakara pusi, kad ir 18.30, tad lauks ir pilns. Ļoti labi varam redzēt, kādas ir pēdas uz lauka. Lauks ir nomīdīts no vienas vietas. Jūs pirms tam salīdzinājāt zosis ar meža cūkām. Zosis dara to pašu, ko meža cūkas. Atrod šo vadziņu, un viss ir nomīdīts. Iet pa vadziņu un lasa ārā visas pupas, kas ir iesētas. Kas sadīgs, tad jau redzēs, kaut kas jau vienmēr paliek," saka SIA “Joži” saimnieks Gunvaldis Sproģis. 

"Mums ir pat [trokšņa] lielgabali uzlikti, ar kuriem šaujam, baidām, bet viņas apmēram līdz tai apkaimei turas, bet visur apkārt visu turpina darīt. Esam mēģinājuši ar suņiem dzīt, bet viņas palido tālāk un nosēžas. Tāds riņķa dancis vien sanāk. No vienas vietas uz otru," stāsta Sproģis.

Ik gadu saimniecībā putni apēd vismaz 50–70 procentus proteīniem bagāto sējumu - 460 hektārus plašajā pupu laukā. Pērn zaudējumi mērāmi līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Saimnieks stāsta, ka valsts atbalstu šajā situācijā nav saņēmis. Varētu jau dusmoties, bet dusmas vien zosis neaizbaidīs.

"Neko neesam saņēmuši, tikai atteikumus. Un kāds ir pamats saņemt atteikumu finansiālam atbalstam, redzot, ka raža ir iznīcināta? Par to vienkārši tālāk netiek runāts. Es varu parādīt Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atteikumu uz četrām lapām. Jums nesanāk. Citiem vajag vairāk, nu, tad lai citi ņem arī putnus vairāk," uzsver saimnieks.

"Praktiski valstī ir izstrādāti kompensējošie mehānismi, bet, kā mēs redzam, pēdējo gadu pieredze rāda, ka uz papīra tas viss ir uzrakstīts ļoti glīti un skaisti, bet dzīvē reāli tas nestrādā. Respektīvi, par 2019. gada gājputnu postījumiem lauksaimnieki vēl tagad, kas ir pēc apaļiem 12 mēnešiem, nav saņēmuši kompensācijas. Kas ir ļoti bēdīgi, jo kopumā dabasmīļi, putnu draugi priecājas par šiem īpatņiem. No otras puses, ja mums Latvijā uz [kopējo] sējplatību, kas mums ir 1,6 miljoni hektāru, parēķinātu tos postījumus, mums liktos, ka tas ir ļoti maz un nebūtiski, bet tajā pašā laikā, ja mēs to parēķinam indivīda līmenī, tad ir situācijas, kad vidējam, mazam lauksaimniekam, kas pavasarī apsējis 20 –40 hektārus ar pupām, var izrādīties, ka tas ir vienīgais sējums vai puse no platības.Tādos gadījumos, ja zosis noposta platību, tie ir ļoti būtiski zaudējumi šim lauksaimniekam," skaidro ''Zemnieku saeimas'' valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

''Zemnieku saeimā'' stāsta, ka cietušie solīto valsts kompensāciju nav saņēmuši vismaz 900 tūkstošus eiro apmērā.

"Principā vislielākie postījumi ir bijuši pagājušajā gadā, kad tas postījumu apmērs bija 2 miljoni. Un, ņemot vērā to, ka budžetā tādi līdzekļi nav ieplānoti, visiem izmaksai nepietika un tika samaksāts šī gada sākumā daļai, un vienalga liela daļa zemnieku par pagājušā gada postījumiem kompensāciju vēl nav saņēmuši," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

"Vienai daļai tika izmaksāts janvāra sākumā, pamatojoties uz tiem līdzekļiem, kas mums bija DAP budžetā, un to trūkstošo daļu mēs tagad prasām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,

un šis pieprasījums ir iesniegts Ministru kabinetam," norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

"Šobrīd mēs prasām apmēram pusi miljona, kas ir sarēķināts uz to brīdi, kad mēs iesniedzām, gatavojām šos dokumentus. Tā ir tā trūkstošā summa, kas bija faktiski uz februāra vai marta sākumu, kas ir nepieciešama," turpina Vilkaste.

Šis ir pirmais gads, kad, glābjot sējumus, Dabas aizsardzības pārvalde izsniedza atļaujas medniekiem. Saimniecību skaits, kurās zosis drīkstēs biedēt, izmantojot šaujamo, gan ir ierobežots. Putnu direktīva liedz savvaļas lidoņu šaušanu migrācijas laikā.

"Mēs esam izsnieguši atļaujas 140 saimniecībām, kopumā atļaujot nomedīt 1000 zosis, bet te es vēlos uzsvērt to, ka šīs atļaujas ir ar mērķi atbiedēt zosis, lai neradītu tik lielus zaudējumus. Mērķis ir tāds, ka nevis nošaut vienkārši zosi, bet nošaut ar mērķi, lai zosīm rastos kaut kāds reflekss un viņas izvairītos no šiem sējumiem, jo šāda pieredze ir Igaunijā, kur viņi pāris gadus šādas atļaujas izsniedz. Tas nav uz visu valsti, bet uz atsevišķiem rajoniem. Un pamatojoties uz šo pieredzi, mēs savas atļaujas arī sniedzām," skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Šobrīd ir nošautas 12 savvaļas zosis. Medības stingri uzrauga gan DAP, gan Valsts meža dienests. Par katru nogalināto putnu medniekiem ir jāatskaitās, bet... vai putnu šaušana atrisinās gadiem ieilgušo problēmu?

"Sēkla, kas šeit ir iesēta, maksā vairāk nekā 300 eiro tonnā. Ja šeit ir iesēti 300–400 kilogrami, tad šeit ir 100 –120 eiro uz hektāru. Un, protams, neviens lauksaimnieks sēklu pavasarī nesagādā, lai viņš divas reizes sētu lauku. Tāpēc ir būtiski, lai tiktu izmaksāta šī kompensācija, lai lauksaimnieks varētu iegādāties jau citu sēklu vai tās ir pupas, vai zirņi, vai kvieši, vai auzas, tam vairs nav nozīmes, bet lai viņš varētu apsēt šo lauku un novākt ražu, tādējādi gūt plānotos ieņēmumus," uzsver Juris Lazdiņš.

Tikmēr DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka šogad jau saņemti pieteikumi aprēķināt zaudējumus, galvenokārt Latgalē, bet

ir grūti prognozēt, cik lieli būs zaudējumi. Strode pieļauj, ka rudenī būs vēlreiz jāprasa līdzekļi kompensācijām

"Tas, kādā veidā Lauku atbalsta dienests var palīdzēt šiem zemniekiem, ir saglabāt tiesības viņam saņemt pienākošos platību maksājumus. Ja arī laukā ir paviesojušās zosis, viņš var saņemt vienoto platību maksājumu un zaļināšanas maksājumu. Savukārt lauku pupas, zirņi un citi tauriņzieži var pretendēt uz proteīna augu atbalstu. Lai saņemtu šo atbalstu, lauksaimniekam ir jānodrošina optimāls augu blīvums uz vienu kvadrātmetru. Protams, pēc zosu paviesošanās šādu iespēju vairs nodrošināt nevar, tādēļ mēs šādos gadījumos, kad šie putni ir postījuši lauksaimnieka laukus, [aicinām] informēt par to Lauku atbalsta dienestu. Vēlams pievienot fotogrāfijas, kas ir noticis, lai saprastu, kāds augs tur ir audzis un kādi ir radītie postījumi. Šajos gadījumos mēs to izvērtēšanas gaitā ņemsim vērā un, ja vēlāk tiks konstatēts, ka šis kultūraugu blīvums neatbilst agrotehniskajām prasībām, tomēr šo lauku uzskatīsim par atbilstošu, lai saņemtu brīvprātīgo atbalstu par proteīna augiem," skaidro Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš.

Šobrīd visā Latvijā turpina sēt pupas, zirņus un citas kultūras, kas ļoti garšo un ir nepieciešams zosīm spēkam tālākam lidojumam. Putnu migrācija turpināsies līdz pat maija beigām. Cik lielus zaudējumus savvaļas lidoņi sagādās zemniekiem šogad, vēl aprēķināt nevar, bet ir skaidrs, ka tieši putnu nodarītais posts ir pierādījums, ka ļaudis arvien vairāk saimnieko un apstrādā arī tās zemes, kur agrāk bijuši zālāji. Tos putni līdz šim vairāk bija izmantojuši spēka un barības bāzes uzkrāšanai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti