Krustpunktā

Aptieku tirgus Latvijā: kā konkurence šajā tirgū ietekmē medikamentu cenas

Krustpunktā

Krustpunktā klausītāju zvanus uzklausa arī komiķis Jānis Skutelis

Krustpunktā - Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa

Znotiņa: «Moneyval» sēdē «gāja labi», bet indikācijas par vērtējumu nedrīkstu atklāt

Eiropas Padomes komitejas "Moneyval" plenārsēdē, kurā decembrī skatīja Latvijas progresa ziņojumu par rekomendāciju izpildi cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Latvijai gāja labi, taču indikācijas par gaidāmo vērtējumu pašlaik atklāt nedrīkst, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Znotiņa atklāja, ka viņai ir zināmas indikācijas par novērtējumu Latvijas spējām tikt galā ar naudas atmazgāšanu, taču viņa neesot tiesīga tās atklāt. Decembrī viņa tikusies gan ar “Moneyval”, gan Finanšu vadības darba grupas (FATF) ekspertiem. Dienesta vadītāja vien atklāja, ka “Moneyval” plenārsēdē “gāja labi”.

“Pēc šīm tikšanās mums ir vairāk vai mazāk izpratne par to, ko mēs varam sagaidīt, bet, stingri ievērojot šos procesuālos noteikumus, es nevarēšu nekādus komentārus sniegt līdz brīdi, kamēr februāra beigās nebūs FATF lielais balsojums, no kura būs atkarīgs, vai mums ir izdevies progresēt, un vai šo progresu novērtējuši arī eksperti,” sacīja Znotiņa.

Savukārt “Moneyval” ziņojums tehniskās atbilstības jomā gaidāms vēl janvārī. Šis ziņojums būs par to, vai likumi un noteikumi, kas iepriekš nav bijuši sakārtoti, ir pilnveidoti un pareizi, proti, vai sistēma Latvijā atbilst FATF standartam. Šos secinājumus esot vieglāk izdarīt.

“Tas, kas būs februārī, tas būs patiesi interesantais stāsts, kur varēs parādīt, cik labi, šo pusotru gadu nenogurstoši strādājot, mums ir izdevies parādīt starptautiskajiem ekspertiem un galvenokārt mums pašiem, vai mums dzīve kļuvusi skaidrāka, labāka, vai tomēr ne,” sacīja Znotiņa.

Viņasprāt, šajā laikā ir liels valdības un parlamenta nopelns, lai prasības būtu izpildītas. Vienlaikus viņa norādīja – nevar uzskatīt, ka viss ir padarīts. “Esam daudz izdarījuši, lai varētu atzīt mūsu progresu,” piebilda dienesta vadītāja. Viņa arī uzteica Valsts policijas un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbu un progresu cīņā ar finanšu noziegumiem.

Znotiņa norādīja, ka vissmagāk uzticību Latvijas finanšu sistēmai satricināja bankas "ABLV" krīze. "Bija jāatzīst, ka [sistēma] nestrādā. Līdz ar to "ABLV" bija jautājums, kur mums bija pievērsta uzmanība. Galvenokārt tādēļ, ka nauda, kas tika pārskaitīta bija ļoti ļoti nopietna. Ar juridiskajiem instrumentiem nevarējām pārliecināties, ka nauda ir netīra un aizlaidām uz citām valstīm. Mēs bijām infekciju perēklis," sacīja Znotiņa.

Znotiņa stāstīja, ka par notiekošo ar banku, Latvijas puse sarunās bijusi spiesta "nemitīgi atskaitīties".

Intervijā finanšu uzrauga vadītāja arī atklāja, ka pagājušā gada laikā bankā "ABLV" "iesaldēti" 216 miljoni eiro, kas ir 67% no visiem dienesta iesaldētajiem līdzekļiem pērn. Tāpat dienests "ABLV" ir "iesaldējis" 25 miljonus eiro vērtus finanšu instrumentus.

KONTEKSTS:

Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018.gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. Savukārt par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību "Moneyval" atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā.

"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs iepriekš uzsvēra, ka Latvijas institūcijām ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus. 

Latvija 2019.gada augusta beigās jau iesniedza vienu ziņojumu, kurā uzskaitīja "Moneyval" rekomendāciju ieviešanā ieviestos uzlabojumus normatīvajos aktos.Novembrī Latvijai bija jāiesniedz nākamais ziņojums par sasniegtajiem efektivitātes rādītājiem, tas ir, par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu visās "Moneyval" rekomendāciju jomās.

Latvijas paveiktais tika vērtēts "Moneyval" klātienes plenārsēdē Strasbūrā 2019.gada decembrī un vēl tiks vērtēts FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti