To intervijā Latvijas Radio ceturtdienas rītā atzina Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš.
Viņš norādīja, ka 60% no visām zivīm ES ir ievestas no ne-ES valstīm. Tas liecina par ES nespēju nodrošināt savu tirgu. Latvija savas iespējas zivsaimniecībā var uzlabot, attīstot akvakultūru, kā arī gadījumā, ja zustu pieprasījums pēc konserviem – zivis izmanto tehniskiem mēŗkiem, kā tas jau notiek Rietumeiropā.
Viņaprāt, arī paši zvejnieki savu nozari uzskata par gana perspektīvu, jo sfērā strādājošie aizvien ņem kredītus un iegulda lielus līdzekļus, lai attīstītu savus uzņēmumus un konkurētspēju.
Zvejniecības produktivitāti izdevies uzlabot arī pateicoties ES zivsaimniecības reformas programmai, saskaņā ar kuru tika sagriezti daudzi zvejniecības kuģi apmaiņā pret kompensācijām. Realizējot šo programmu, nozvejas apjomi nav kritušies, bet ir palielinājusies produktivitāte. Jaunajā ES fondu naudas apgūšanas posmā sākotnēji netika plānots turpināt kuģu sagriešanu. Tomēr konsultācijās ar nozares pārstāvjiem secināts, ka vairāki zvejnieku kuģi ir morāli novecojuši, tādēļ vēl piecus mencu zvejas kuģus plānots sagriezt. Realizējot to, tālāka programmas turpināšana nav paredzēta.
Kā stāstīja Riekstiņš, zvejnieki sekmīgi izmantojuši ES fondu līdzekļus un arī jaunajā programmēšanas periodā ir ieinteresēti projektu sagatavošanā un iesniegšanā. Kā veiksmīgu ES naudas izmantošanu ZM pārstāvis norādīja zvejnieku realizētos projektus saldētavu būvē, jo zivju saldēšana dod iespēju realizēt tās realizēt vēlāk, kā arī rada iespēju eksportēt, ja vietējā tirgū nav attiecīgs pieprasījums.
