Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē diskutē par nepieciešamību samazināto PVN likmi piemērot arī citiem ikdienas patēriņa produktiem, īpaši gaļas nozarē, kurā ir liels pelēkā tirgus īpatsvars.
Vērtējot ieguvumus no jau pusotru gadu spēkā esošās samazinātās 5% PVN likmes augļiem, dārzeņiem un ogām, ražotāji saka - beidzot varam konkurēt ar poļiem.
Kopš pērnā gada Latvijas zemnieku izaudzētās produkcijas cena ir samazinājusies, līdz ar to iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas tieši vietējo produktu. Ražotāji jūtas stabilāki un var rēķināties ar noteiktiem realizācijas apjomiem.
Biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāstīja, ka “pirms diviem, trim gadiem bija tā - mēs izaudzējam, un tur radās tas zvēru dārzs, ka pēkšņi ienāk kaut kāds lēts imports, kur var uzvārīties pelēkais tirgus, un ar to savu produkciju vari darīt, ko gribi. Tagad šis zoodārza variants pazudis.”
SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina savukārt piebilda, ka “pārdošanas apjomi ir ļoti lieli, tie ir tādi, kādi nav bijuši nevienu gadu, līdz ar to arī apgrozījums aug, arī mūsu peļņa. Mēs vairāk varam ieguldīt, mēs vairāk varam maksāt cilvēkiem, visa nauda paliek attīstībai.”
Samazinātās 5% PVN likmes pozitīvo ietekmi uz augļu, dārzeņu un ogu cenām veikalu plauktos apstiprina arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētījums. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur PVN likme nav samazināta, Latvijā cenas ir viszemākās - tās sarukušas par 11,8%, tiesa gan - cenu var ietekmēt arī citi faktori - laikapstākļi, ražība, apjomi.
“Līdzīgi efekti būtu visās nozarēs, bet, redzot nozaru atšķirības, ļoti līdzīgi kā dārzeņos un augļos, ogās, varētu būt gaļas nozare, ja tiktu samazināts PVN gaļai,” LLU rektore Irina Pilvere.
Tā uzskata arī vietējie gaļas ražotāji, kuri jūtas bezspēcīgi cīņā ar nelegālo tirgu.
Patlaban Latvijas cūku audzētāji vietējā tirgū realizē 57% no saražotā, un, lai arī cenu ziņā ir līdzvērtīgi citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, produktiem nav noieta.
Iemesls tam - pelēkais tirgus un lētākas importa gaļas tirdzniecība zem Latvijā ražota produkta nosaukuma.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece skaidroja, ka bažas raisa tas, ka nav iespējams izsekot pārstrādātajai gaļai. “Ja dārzeņiem ir iespējama kaut kāda izsekojamība, jo tā ir ielu tirdzniecība un tur var pieiet klāt un paprasīt šos dokumentus, pārstrādājot gaļu, tu vairs viņai nevari paprasīt izcelsmi,” norādīja Lejniece.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) atzina, ka “katram produktam ir savas īpašības. Ja mēs runājam par pienu, tas drīzāk dotu iespēju ātrākai naudas līdzekļu apgrozībai, bet ļoti būtisks nākotnē varētu būs šis iespaids uz svaigu gaļu - tas mazinātu ēnu ekonomiku, dotu priekšrocības vietējiem ražotājiem. Tas, protams, arī varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz gan patēriņu, gan uz cenām.”
PVN samazināšana ikdienas patēriņa produktiem - maizei, pienam, gaļai un olām ir Zemkopības ministrijas dienaskārtībā, tāpat arī iecere 5% PVN likmi augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāt nemainīgu arī pēc 2020. gada.
Patlaban ministrija gatavo priekšlikumus, lai nākamgad ar tiem vērstos valdībā, kurā par šiem jautājumiem vienprātība nevalda.
“Mēs ļoti ceram, ka veselais saprāts uzvarēs, jo nīcinām paši savu tautsaimniecību ārā,” sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
KONTEKSTS:
No 2018. gada sākuma ieviesta samazinātā 5% PVN likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Pašlaik tā iecerēta uz trīs gadiem, kuros ir jāsasniedz rezultatīvie rādītāji – par 10% jāpieaug reģistrētu PVN maksātāju skaitam dārzeņu, augļu sektorā, produkcijas patēriņam jākāpj par 6%, bet vidējam atalgojumam nozarē jāaug par 6%.
