Viņš atgādināja, ka šī programma izveidota 2012.gadā, lai palīdzētu zemniekiem iegādāties īpašumā lauksaimniecības zemi. Šāda atbalsta programma pastāvējusi iepriekš, un zemnieki lūdza atjaunot šo atbalsta instrumentu. Šāds lūgums izteikts, jo lauksaimniecības zemes tirgus aktivizējās, zemi aktīvi iepirka ārzemnieki, bet pašmāju lauksaimniekiem bija ierobežotas iespējas attīstībai – daudzi zemi nomāja, bet trūka naudas zemes iegādei, jo tā bija ieguldīta citu resursu iegādē.
Zapereckis klāstīja, ka zemnieku aktivitāte kredītu pieteikšanā programmā ir laba. Sākotnēji programmai tika atvēlēti 14 miljoni eiro, taču programmā pieejamā summa ar laiku palielināta – tagad tajā ir pieejami 55 miljoni eiro, kas līdz rudenim, visticamāk, būs izsmelti un nāksies lūgt papildu naudu.
ZM pārstāvis klāstīja, ka vidējā aizdevuma summa programmā ir 55 000 eiro, bet visvairāk prasa aizdevumus 30 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka visvairāk aizdevumus zemes iegādei prasa mazās un vidējās saimniecības. Visvairāk aizdevumu programmā izsniegti graudkopības saimniecībām, tad seko piensaimniecības.
Aizdevumu izsniegšanu zemniekiem, kuri vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi ražošanai, administrē AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"), kas īpašuma iegādi kreditē par zemākiem procentiem nekā komercbankas.
Aizdevumu gala procentu likmes zemes iegādei šajā programmā četru gadu laikā bijušas no 3,52% 2012.gada otrajā pusgadā līdz 3,02% 2015.gada otrajā pusgadā. Līdz ar to procentu likmēm caurmērā bijusi vērojama samazinājuma tendence, vēsta LETA.
Finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka šā gada jūlijā procentu likme varētu samazināties vēl par 0,3%. Pozitīvi ir arī tas, ka aizdevumi programmā pieejami uz 30 gadiem, nevis 20 gadiem, kā tas bija iepriekš. "Mēs izsniedzam aizdevumus arī tad, kad banka atsaka kredītu, lai palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību," piebilda Bērziņš.
