Latvijas dārzeņu audzētāji pieļauj, ka dārzeņu ražotāji dienvidu dalībvalstīs finansējumu varētu izsmelt līdz laikam, kad citas valstis zaudējumus varēs aplēst. Taču Zemkopības ministrija (ZM) šīs bažas kliedē, norādot, ka atbalstu saņems visas cietušās valstis un zemnieki regulu pārpratuši.
Baltijas valstu dārzeņu audzētāju nozares pārstāvji Eiropas Komisijai nosūtījuši iebildumus izsūtītajai regulai par atbalsta pārdales kārtību. Kooperatīva ''Mūsmāju dārzeņi'' vadītāja Edīte Strazdiņa stāsta - regulā norādīts, ka atbalsta summas saņems valstis pēc zaudējumu apmēra rindas kārtībā, kuras pirmās būs jau aprēķinājušas zaudējumus.
„(..) Kaut arī kauliņaugiem – persikiem, nektarīniem – ir noteikta sava atsevišķa pakete, arī uz pārējiem produktiem – kāposti, burkāni, tomāti, gurķi -, tomēr ziemeļvalstīs raža ienākas vēlāk. Situācija veidojas nevienāda” saka Strazdiņa.
Atsevišķiem produktiem kā kabačiem, tomātiem, gurķiem zaudējumus varēs aplēst tagad, bet audzētāji sagaida nopietnākas problēmas citu dārzeņu grupā oktobrī, īpaši ābolu, kāpostu un burkānu audzētājiem. Savukārt Zemkopības ministrijas tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane uzsvēra, ka atbalsts tiks piešķirts pilnīgi visām sankciju ietekmētajām valstīm un Eiropas Komisija sagaidīs arī vēlo ražu valstu zaudējumu iesniegumus.
„Dalībvalstis ziņo komisijai katru pirmdienu un ceturtdienu par zaudējumu paziņojumiem. Nav tā, ka finansējumu saņem, kurš pirmais brauc. (..) Vispirms kopā tiek savākti visi pieteikumi no visām dalībvalstīm, un tāpēc atbalsts nebūs uzreiz, būs ziemā,” stāsta Freimane.
Ministrija apstiprināja, ka līdz šim vēl neviens zaudējumu apjoma iesniegums no lauksaimniekiem nav saņemts. Latvijā dārzeņu eksports uz Krieviju ir neliels, taču lielākie zaudējumi zemniekiem varētu būt tirgus pārprodukcijas dēļ.
Par neskaidrajiem jautājumiem un embargo ietekmi uz dalībvalstīm piektdien diskutēs arī Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomē.
