Zivrūpniekus gaida milzu zaudējumi; vērsīsies pēc palīdzības arī Briselē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas zivrūpniekus saistībā ar to ražoto konservu liegumu Krievijā sagaida ļoti nopietni zaudējumi. Valsts gatavojas nākt palīgā Krievijas nežēlastībā nonākušajai nozarei, palīdzīgu roku plānots lūgt arī par nozari atbildīgajām institūcijām Eiropas Savienībā (ES).

2013.gadā, kas zivrūpniecībai bija samērā labs gads, uz Krieviju vesta puse no kopējā produkcijas apjoma - 100 miljoni zivju konservu. "Tagad tas tirgus vairs nebūs,” otrdien diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas (LZA) prezidents Didzis Šmits, norādot, ka liels jautājums ir par to, kā saglabāt eksporta iespējas uz pārējām NVS valstīm.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Rigonda Krieviņa atzina, ka "iespējamie prognozējamie zaudējumi ir gaidāmi ļoti nopietni”, ņemot vērā arī Krievijas jau iepriekš noteikto embargo zivju produkcijai. Tādēļ trīs ministrijas - Zemkopības, Ekonomikas, Labklājības – gatavo sarakstu ar pasākumiem, lai palīdzētu gan Krievijas lieguma skartajiem uzņēmumiem, gan arī cilvēkiem, kuri rūpnīcu darbības pārtraukšanas gadījumā zaudēs darbu.

ZM savu plānu izskatīšanai valdībā piedāvās jau jaunnedēļ. Zivrūpniekiem plānotas kredītu brīvdienas un garantijas, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana. Ekonomikas ministrija (EM) virzīs atbalsta pasākumus ārējo tirgu apguvei, arī rosinās pagarināt termiņu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai. Toties Labklājības ministrija piedāvās zivju pārstrādes rūpnīcās darbu zaudējušo cilvēku pārkvalifikācijas programmas.

Daļu iecerēto atbalsta pasākumu, piemēram, par lielo zivrūpnieku modernizācijas atbalstīšanu no ES Zivsaimniecības fonda, vajadzēs saskaņot ar Eiropas Komisiju (EK). Tālab nākamnedēļ, 16.jūnijā, paredzēta zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) tikšanās ar atbildīgajiem Eiropas Komisijas darbiniekiem. Ministra mērķis ir pamatot atbalsta pasākumu būtību, kā arī skaidrot, ka Krievijas rīcība, aizliedzot zivju konservu importu, ir nesamērīga pārbaudē konstatētajam, skaidroja Krieviņa.

Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete ("Vienotība") akcentēja, ka Latvijai, tostarp tās zemkopības ministram, ir aktīvi jāstrādā, lai palīdzētu zivrūpniekiem. "To jau ikviens saprot, ka tas ir ārpolitikas un ģeopolitikas jautājums – veids, kā Krievija mēģina skaldīt un valdīt," teica Kalniete, paužot apņemšanos tikties ar atbildīgajiem EK pārstāvjiem, lai runātu gan par vēlamo ES fondu naudas sadali par labu zivrūpniekiem, gan palīdzību cilvēkiem, kas būs palikuši bez darba.

Arī pārtikas nozares eksperte Ingūna Gulbe pauda viedokli, ka Latvijas zivju konservu aizliegšana Krievijā ir politisks jautājums, kas būtu jārisina ES mērogā. "Mēs visi kopā maksājam par Eiropas vērtībām. (..) Mēs savas vēstures un atrašanās vietas dēļ ciešam vissmagāk, mums arī kaut kas pienākas pretim,” uzskata Gulbe.

Gan Šmits, gan arī Gulbe atzina, ka zivrūpniekiem šajā situācijā ir aktīvi jāstrādā pie jaunu tirgu apguves, arī jaunu produktu izstrādes. LZA vadītājs atzina, ka nozarē vērtē ieceres, kā šprotu izejvielu izmantot pavisam jauna produkta ražošanā. Tāpat zivrūpnieki ar cerībām raugās uz Ķīnas tirgu, kas nesen atvērts ne tikai Latvijas piena, bet arī zivju produktiem.

Tikmēr Gulbe mudināja pagaidām nelikt pārāk lielas cerības uz Ķīnas tirgu, uz kuru raugās gluži kā uz "leiputriju". "Nevajag sapriecāties un domāt, ka Ķīna visu atrisinās,” teica Gulbe, piebilstot, ka pagaidām ir iegūti tikai nepieciešamie eksporta sertifikāti, taču priekšā vēl daudz darāmā, lai šajā tirgū gūtu vērā ņemamus panākumus.

 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
 

Jau ziņots, ka jūnija sākumā stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.

Krievija pērn augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no ES un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti