Aktuāli

Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure par internātskolu miljonu dalīšanu

Aktuāli

Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace par situāciju Latvijā

Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits par problēmām nozarē

Zivrūpnieku savienība: Mūsu šprotu ražotāju iespēja Rietumu tirgū – tirgotāju preču zīme

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas zivrūpnieku iespēja iekļūt rietumvalstu tirgū ir tirgot savu produkciju zem konkrēto valstu tirgotāju preču zīmēm, intervijā Latvijas Radio sacīja Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Jau pirms Krievijas tirgus aizvēršanas Latvijas zivrūpnieki esot sākuši strādāt pie jauniem noieta tirgiem. Pašlaik kopumā šīs nozares produkcija tiek eksportēta uz 60 valstīm. “Protams, nevar runāt par tādiem apjomiem, kādi gāja uz Krieviju. Šie apjomi ir krietni mazāki,” piebilda Šmits.

“Pašlaik mums ir apmēram 50% no tā apjoma, kas bija kādreiz, kad gāja normāli. Latvijā normālos laikos nozare saražoja miljons produktu vienību dienā jeb 360 miljonus bundžiņu gadā. Tad tagad tas ir krities uz pusi,” pastāstīja Šmits.

Viņš skaidroja, ka rietumvalstu tirgos ir būtiski strādāt ar preču zīmēm. Šmits uzskata, ka Latvijas ražotāju iespēja ir tirgotāju preču zīmes. “Piemēram, Latvijā iet zem “Rimi” preču zīmes ar savu produktu. Runājot par eksportu, tā ir mūsu iespēja."

Šī iespēja jau tiekot izmantota, un tagad būtiski kāpināt tirgotās produkcijas apjomus.

Ziņots, ka Latvijas zivju produkcijas ražotāji Krievijas tirgu zaudēja 2015.gada jūnijā. Toreiz Krievija uzsvēra, ka lēmums nav saistīts ar savstarpējām rietumvalstu un Maskavas sankcijām, kas sākās pēc Krimas aneksijas, un ka produkcijas ievešana Krievijā aizliegta tikai tās kvalitātes dēļ.  

Vēlāk pēc vairākkārtējām abu pušu pārrunām tika pieļauts, ka Latvijas zvejas produktus uz Krieviju varētu eksportēt pēc atkārtotām pārbaudēm. "Rosseļhoznadzor" inspektori pērn jūlijā pārbaudīja Latvijas zivju produkcijas ražotājus, taču pēc viesošanās reizē bija mazrunīgi par iespējamo lēmumu.

Taču vēlāk kļuva zināms, ka  “Rosseļhoznadzor” atlika lēmumu par Baltijas šprotu importa atjaunošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti