"Lai mēs ātrāk varētu virzīties uz priekšu, tiks izdarīti grozījumi [likumā] par atliktiem nodokļu maksājumiem, lai palīdzētu nozarei. Arī es lūgšu ārlietu ministru [Edgaru Rinkēviču] palīdzēt ar tirgus meklēšanu un nosacījumiem ASV un Kanādā. Pārējos priekšlikumus [kā palīdzēt zivrūpniekiem] Zemkopības ministrija risinās pati, tie ir saistīti gan ar [Eiropas Savienības (ES)] fondu projektiem, gan citām vairāk tehniskām lietām," sacīja Straujuma.
Viņa norādīja, ka Zemkopības ministrijai ir uzdots izvērtēt, kā atvieglot zivrūpniekiem ES fondu atbalsta iegūšanu.
Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Edgars Tavars norādīja, ka koalīcijas partneri piekrita atbalsta nepieciešamībai zivrūpniecības nozarei. "Mēs runājām ar šo nozari, pastāv iespēja, ka piekrastes pašvaldībās varētu atbrīvot vairāk nekā 3,5 tūkstošus strādājošo. Mūsuprāt, situācija ir diezgan katastrofāla. Mēs arī apzināmies, kādu spiedienu tas varētu izdarīt uz sociālo budžetu, līdz ar to gan sociālā, gan ekonomiskā drošība šajā gadījumā tiek būtiski skarta," sacīja Tavars.
Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents aģentūrai BNS apstiprināja, ka koalīcija nolēma zivrūpniecības nozarei piemērot nodokļu brīvdienas līdzīgi kā tas bija no embargo cietušajai piena nozarei. Tāpat tika pārrunātas iespējas bankām atlikt kredītu maksājumus.
Viņš piebilda, ka ir svarīgi panākt atļauju ES fondu līdzekļus izmantot arī lielajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem. "Šis jautājums ir jāceļ ES, jo šī reāli ir 'force majeure' situācija," teica Šmits.
Vienlaikus viņš minēja, ka ikvienam zivrūpniecības uzņēmumam ir sava taktika, kā pārvarēt krīzi. "Ir tādi uzņēmumi, kam eksports uz Krieviju bija 30%, un ir tādi, kam 80%. Tiem, kam bija 30%, viss vēl ir kārtībā, bet tiem, kam 80%, tiem ir [smagi]," sacīja Šmits, neizpaužot uzņēmumu nosaukumus, ko Krievijas aizliegums ietekmējis smagāk nekā citus.
Šmits arī pastāstīja, ka LZS biedri piektdien, 5.jūnijā, tikās, lai lemtu par nepieciešamajām atbalsta iespējām nozarē. Uz finansiālu valsts palīdzību zivrūpnieki necerot. "Mēs esam maksājuši nodokļus un tajā brīdī, kad mēs atlaižam darbinieku, valsts, protams, maksās darbiniekiem pabalstus, tā jau ir tā sadarbība. Iedomāties, ka valsts šobrīd ieguldīs milzīgus savus līdzekļus - es neticu. Viņi var neiekasēt nodokļus no mums šobrīd, atlikt, tas arī ir fiskāls solis," sacīja sacīja vadītājs.
Vienlaikus viņš apstiprināja, ka vairāk nekā trīs tūkstoši zivrūpniecībā strādājošo ir riska grupā, ka varētu tikt atlaisti. Zivrūpnieku apgrozījums Krievijas importa aizlieguma dēļ varētu samazināties uz pusi - no 200 līdz 100 miljoniem eiro gadā.
Pēc viņa teiktā, ļoti svarīgi ir ražotnēs noturēt speciālistus. "Mēs esam vienojušies, ka speciālisti tiks saglabāti, vienalga, cik tas maksā," sacīja Šmits, uzsverot, ka zivrūpnieki nevar atļauties speciālistu aizbraukšanu uz citām valstīm, no kurienes tos pēc tam nevarēs atgriezt.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas. Jau maija beigās "Rosseļhoznadzor" paziņoja par plāniem aizliegt ievest Krievijā zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
Krievija pērn augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no ES un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.
