Dienas ziņas

Kad valsts svētki pārtop par ģimenes svētkiem

Dienas ziņas

VUGD Vidzemē pasniedz apbalvojumus

Zivrūpniecības nozare pārkārtojas tirgus prasībām

Zivju konservu ražotājs pasaules tirgu iekarošanai maina šprotu nosaukumus un iepakojumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pirms Latvijas zivju produkcijas ražotājiem aizvērās Krievijas tirgus, nozarē strādāja 21 zivju pārstrādes uzņēmums. Šobrīd nopietni ražotāji ir palikuši tikai seši – tie, kas spējuši pārorientēties uz Eiropas tirgiem un atbilstoši pieprasījumam mainīt savu produkciju. Arī uzņēmums “Karavela” sāka ražot jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību, izmantojot vietējās izejvielas.

“Karavela” gadā saražo aptuveni 55 miljonus konservu kārbu, lielāko tiesu zivju uzņēmumam piegādā vietējie Liepājas un Ventspils zvejnieki.

“Latvija ir unikāla valsts, kurā lētai industriālajai izejvielai, kā brētliņas un reņģes, kuras citās Eiropas valstīs izmanto kā izejvielu lopbarībai, spējam piedot lielu pievienoto vērtību un no 20 eirocentu par zivīm kilogramā veidot produktu 8-10 eiro vērtībā. Izejvielu Baltijas jūrā pietika un pietiks,” uzskata SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite.

“Karavelas” produkcija iet uz 40 valstīm, galvenokārt Eiropu, bet Latvijā ražotās zivis pērk arī Japānā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.

Ražotājs šprotu vietā pircējam piedāvā tādu produktu, kas atbilst katras tautas garšas īpatnībām, tiesa gan, izejvielas ir tās pašas, kas šprotēm.

“Gan reņģe, gan brētliņa – no tām taisītos konservus citās valstīs zina zem citiem nosaukumiem, tās ir gan ,,Brisling sardines”, gan ,,mazās sardīnes” Francijā – katrā valstī ir ar savu nosaukumu. Japānā tās ir ,,Oil sardin”, bet izejviela viena un tā pati. Dažādi nosaukumi, dažādas garšas īpašības, sagatavošanas veidi – kurā valstī kas patīk,” stāstīja Bite.

Atbilstoši tirgus prasībām, mainīti iepakojumi.

Eiropas pircējiem patīk kārbas ar caurspīdīgo vāku, kur labi var saskatīt, kas iekšā. Priekšroka mazām un ērtām kārbiņām. Japāņiem patīk šprotes krāsainos vākos.

“Daudz ko mēs mācījāmies laika gaitā, apmeklējot izstādes, un sapratām, ka to pašu šproti var nosaukt citādāk. Gan kā sardīni, gan citos nosaukumos, no tā jau produkts nemainās. Bet pircējam konkrētajā valstī viņš kļūst pieņemamāks un saprotamāks, un līdz ar to mēs pirms 5-6 gadiem konstatējām, ka ģeogrāfiskās un pārdošanas iespējas ir daudz plašākas, nekā mēs kādreiz uzskatījām,” atzina Bite.

Nozares eksperti uzskata, ka zivju produkcijas ražošanai ir lielas perspektīvas, tikai tai jāspēj iet līdzi laikam un pāraugt jaunā kvalitātē. Skaitliski uzņēmumu skaits samazinās, bet tie ir spēcīgāki un spējīgi ar savu produktu līdzvērtīgi ieiet pasaules tirgos.

KONTEKSTS:

Krievija 2015. gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.

Pērn decembrī Krievija atcēla ierobežojumus vairākiem uzņēmumiem, tai skaitā “Karavelai”, bet uzņēmums uz to brīdi bija sagatavojis darbības plānu nākamajam gadam un uz Krieviju neplānoja eksportēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti