Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

C hepatītu ir iespējams pilnībā izārstēt. Diemžēl bieži cilvēki nezina diagnozi

Kā labāk dzīvot

Dārza darbi vasaras otrajā pusē, rūpējoties par ražu un arī domājot par ziemu

Zivjaudzēšana Latvijā un nozares attīstības iespējas

Zivju audzētājs: Latvijas zivju tirgū 50% karpu ievestas no kaimiņvalstīm

Latvijā zivjaudzētavu skaits ir gana liels, taču aptuveni 50% no karpām tiek importētas no Lietuvas un Polijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja zivju audzētavas "Purviņi" īpašnieks Ojārs Daubers. Lai tirgu atkarotu no svešzemju zivīm, zivju audzētāji iesaka pirkt zivis no vietējiem ražotājiem.

“Mēs esam atdevuši tirgu eksportētajām, jo 50% no karpām tiek ievestas no Lietuvas vai Polijas. Mums šis tirgus ir jāatkaro,” uzsvēra Daubers.

Kā risinājumu, ko patērētāji varam darīt, Helmuts Apsis no zivju audzētavas "Zivs uz ledus" aicināja pirkt zivis pie vietējiem ražotājiem, kurus pazīst un kuriem uzticas.

Latvijā audzēto zivju pamatsuga ir karpa, kas sastāda teju 80% no dabīgā vidē audzētām, ekoloģiskām zivīm. Audzē arī foreles un palijas. Zivju audzētavas “Purviņi” īpašnieks Daubers stāstīja, ka mēs dzīvojam ļoti unikālā zemē, jo mūsu produkcija ir ekoloģiska. "Mēs ar savu darbu nepārkāpjam ētikas normas," skaidroja Daubers, piebilstot, ka dīķos audzēto zivju daudzums atšķiras. Katram dīķim atšķirīga dabīgā produktivitāte – vienā var būt 200 kg zivju no hektāra, citā pat 250.

“Zivij svarīgi ir divi faktori – vide, kādā tā dzīvo, un barība, ar kuru tās baro,” norādīja Daubers.

Zivju audzētājs Daubers skaidroja, ka lielā blīvumā audzējot zivis, neiztikt bez antibiotikām vai ūdens dezinficēšanas, tāpēc jāatrod vidusceļš.

Zivjaudzēšanas pieredze Latvijā

Latvijas Zivju audzētāvas asociācija šobrīd apvieno 12 zivju audzētāvas, kas jau vairāk nekā piecus gadus ražo lielāko daļu no Latvijā izaudzētās un realizētās zivju akvakultūras produkcijas.

“Izaudzēt zivis jau nemaz nav tik grūti, bet izaudzēt ekonomiski un konkurētspējīgi, tas jau ir cits jautājums. Ja tas neizdodas, realizējot projektus, uzsākot ražošanu, tad visdrīzāk šāds uzņēmums agrāk vai vēlāk bankrotēs,” skaidroja Apsis.

Vēl citi zivju audzēšanas veidi ir, piemēram, dīķsaimniecībās, kas Latvijā ir visizplatītākais un lielākais zivju ražošanas un audzēšanas veids. Tas veido 80% no saražotās produkcijas. ”Audzējot zivis dīķos, mēs nevarētu īpaši palielināt produkciju, taču šajā gadījumā zivis tiek audzētas videi draudzīgā veidā," norādīja Latvijas Zivju audzētāju asociācijas vadītājs Mārcis Ziņģis. 

“Daļa zivjaudzētavas teritoriju atrodas ''Natura 2000'' teritorijās, kuras ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem un normatīviem,” norādīja Ziņģis.

Izaicinājumi zivju audzēšanā

Zivju audzētavas “Zivs uz ledus” vadītājs norādīja, ka prioritātes, kurām netiek mazinātas prasības, ir viss ražošanas cikls, kas tiešā veidā ietekmē zivs kvalitāti. Sākot no apstākļiem, kādos zivs dzīvo, kādu barību ēd. Gala rezultātā, kāda ir zivs gaļas kvalitāte un eksterjers, kad zivs nonāk veikalā,” skaidro Apsis.

Projektam šobrīd 60% ir Latvijas tirgū. Apsis skaidro, ka, zinot tirgus kapacitāti, nav ne mazāko šaubu, ka 10 tonnas, ko var saražot mēnesī, pavisam noteiki var realizēt arī Latvijā. Šobrīd aktīvi tiek strādāts arī uz Somijas tirgu, domājot par nākotnes attīstības iespējām,

“Jo vairāk kvalitatīvu zivju ražotāju mums būs Latvijā, jo šī nozare ātrāk un spēcīgāk attīstīsies,” pauda Apsis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt