Zirņu proteīna rūpnīcas būvei Jelgavā nopirkta zeme un atrasts investors

Lēmums par zirņu proteīna rūpnīcas būvniecību Jelgavā pieņemts 2021. gada beigās, bet korekcijas plānos ienesa gan Covid-19 pandēmija, gan karš Ukrainā, gan cenu pieaugums. Šobrīd kompānija "ASNS Ingredient" Jelgavā iegādājusies zemi rūpnīcas būvniecībai, turpinās projektēšanas darbi un atrasts stratēģiskais partneris Vācijā, ar kuru līgumu plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Zirņu proteīna rūpnīcas būvniecībai Jelgavā nopirkta zeme un atrasts investors
00:00 / 04:41
Lejuplādēt

Zirņu pārstrādes rūpnīcas izveidei Latvijā izveidota kompānija "ASNS Ingredient", un valdes loceklis Edgars Ruža uzsvēra, ka projekts būs ļoti nozīmīgs gan lauksaimniekiem, kas audzēs zirņus, gan pārtikas ražotājiem, kas vēlēsies ražot vegāno pienu un gaļas aizvietotāju.

"Pašlaik mēs strādājam kopīgi ar Jelgavas domi, ar Lauksaimniecības universitāti, lai attīstītu tādu jaunās pārtikas ražošanas tehnoloģisko centru, biznesa parku, kur attīstīties jaunuzņēmumiem, un mēs gribētu cerēt, ka Latvija varētu būt viens no Eiropas līderiem jaunās, alternatīvas pārtikas ražošanā. Projekts ir naudas ietilpīgs.

Lai pārstrādātu 70 000 tonnas zirņu, virs 100 miljoniem eiro ir šis investīciju apjoms.

Panākta vienošanās ar stratēģisko partneri, kas būs liels starptautisks spēlētājs, kurš piekritis mūsu piedāvājumam iegādāties 25% mūsu projektā. Tā ir kompānija ar 7 miljardu apgrozījumu pārtikas nozarē, un viņu vēlme ir tieši ieiet šajā jaunajā pārtikas nišā, un viņiem ir vajadzīgs šāds partneris, šāds izejvielu ražotājs," stāstīja Ruža.

Rūpnīcas projekta attīstība aizkavējusies ne tikai Ukrainas kara, Covid-19 pandēmijas un cenu celšanās dēļ, bet arī birokrātisku šķēršļu dēļ, pērkot zemi no Jelgavas pašvaldības.

"Mums kā uzņēmējiem liekas – "ok", šodien pieņēmām lēmumu, rīt aizgājām, paveicām, samaksājām, nopirkām, paspiedām roku un izdarījām. Bet pašvaldībā ir pavisam savādāk šie termiņi. Protams, mēs rēķināmies, bet ne tik daudz. Saskārāmies ar Valsts vides dienestu, kurš nez kāpēc iedomājies, ka viss, kas ap Jelgavu tuvumā, ir bīstama teritorija, kur nedrīkst neko attīstīt. Tas viss aizņem laiku. Protams, arī Krievijas agresija un pasaulē loģistikas sabrukums, šīs sekas arī atstājušas zināmu iespaidu uz mūsu projektēšanas darbiem, bet šobrīd jau mēs redzam, ka tie materiāli kļūst arī lētāki," atzina uzņēmējs.

Zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens Jēkabpils novadā apsaimnieko 800 hektārus (ha) zemes. 60 ha viņš pērn audzēja zirņus un vērtēja, ka tos audzēt vēl jāmācās, bet zirņi ir perspektīva kultūra.

"Visādas kļūdas bija, arī lauku izvēle varbūt. Lauksaimniecībā katrs solis ir svarīgs, sākot no zemes sagatavošanu, sējas, kopšanas pēc tam. Augu maiņa tagad jāsāk, pie kam vēl pēc zirņiem arī kvieši labāk aug. Eiropas prasības, kas nāk virsū sakarā ar visām lietām. Tie zirņi vienkārši būs jāaudzē. Zemnieki jau pārdos saviem kooperatīviem. Mums ir savs  "Latrapša" punkts Jēkabpilī. Ja tā mums būs rūpnīca Latvijā, būs PVN gala produktam, tas nebūs eksportēts pliks zirnis kaut kur ārpus Latvijas. Būs jaunas darbavietas, nodokļu ieņēmumi," norādīja zemnieks.

Kompānijas "ASNS Ingredient" valdes loceklis Ruža uzsvēra, ka

rūpnīca sadarbosies gan ar kooperatīva "Latraps", gan citu kooperatīvu biedriem, un zirņi būs nozīmīga kultūra arī videi, ekoloģijai un lauksaimniecības ilgtspējai.

"Tauriņzieži, tātad zirņi un pupas ir tas produkts, kas ir slāpekļa minerālmēslu ražotne tavā laukā. Tie ir augi, kas piesaista slāpekli no gaisa, atmosfēras, pabaro sevi un atstāj vēl nākamai kultūrai, līdz ar to, kaut iekļaujot 10% zirņus, mēs par 10% samazināt slāpekļa minerālmēslu importu un atkarību no ārējiem tirgiem, jo šos minerālmēslus mēs neražojam šeit, Latvijā. Un šobrīd arī Eiropas zaļais kurss nosaka, ka zemniekam ir vajadzīgs audzēt arvien vairāk un vairāk dažādu kultūraugu savā augu sekā.

Arī tīri ekonomiski parēķinot, zirņu audzēšana šobrīd lauksaimniekiem ir ļoti izdevīga.

Jāpiestrādā pie tehnoloģijas, pie šķirnēm un arī pie loģistikas pēc novākšanas procesa. Jo šeit lielākā problēma, ka zirņi ienākas vienlaikus ar kviešiem, miežiem un rapšiem, tātad jābūt atsevišķām pieņemšanas vietām," skaidroja Ruža.

Zirņu proteīna rūpnīcas celtniecība Jelgavā varētu sākties nākamā gada rudenī vai ziemā, bet zirņu pārstrādi uzsāks 2025. gada 2. ceturksnī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti