Arī Latvija pievienojusies zirgu gaļas skandālam. Pārtikas un veterinārais dienests informēja, ka pagājušajā gadā vairāk nekā puse no nokautajiem zirgiem ir nokauti uzņēmuma "Aibi" kautuvē. Lielākā daļa no šīs gaļas piegādāta pārstrādes uzņēmumam "Forevers". Nupat saņemts arī Vācijas laboratorijas atzinums, kurā teikts, ka zirga gaļa nepieminēta, bet konstatēta tādos „Forevers" produktos kā doktordesa „Ekstra", Tējas desa, Valmieras desa un vēl septiņos citos izstrādājumos.
Pats „Forevers” savu iesaisti skandālā dēvē par konkurentu ļaunprātīgu rīcību un, iespējams, vērsīsies, tiesībsargājošās institūcijās. Tāpat arī uzņēmums apšauba laboratorijas sniegtos rezultātus. Tikmēr lielie veikalu tīkli apturējuši kompānijas produkcijas tirdzniecību.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe ceturtdien Latvijas Radio atzina, ka skandāls ap zirgu gaļu ietekmēs liellopu gaļas tirgu, tomēr vēl lielāku iespaidu tas varētu atstāt uz cilvēku ticību tam, kas rakstīts uz produkta marķējumiem.
Tomēr aizdomas par nepilnībām fiksētas arī vairākās citās kautuvēs, piemēram, kautuvē „Musino”. Tās pārstāvis, kurš nenosauca vārdu, sacīja, ka problēma ir uzpūsta: „Tie ir latvieši, māk uztaisīt kaut ko… (…) visās jomās māk uztaisīt problēmu.”
Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis Latvijas radio atzīmēja, ka zirgu gaļas daudzums, kas nav norādīts produktu marķējumos, dienestam bijis pārsteigums. Viņš norādīja, ka šis skandāls, līdzīgi kā citi, atstās ietekmi uz nozares nākotni. Tomēr jautāts par to, cik stingri iepriekš tika kontrolēts, vai zirgu gaļas klātbūtne ir norādīta uz iepakojuma, Māris Balodis ir izvairīgs: „Noteikti šis skandāls ietekmēs liellopu gaļas tirgu un patērētāju ticību liellopu produktiem. Katrā ziņā domāju, ka zirga gaļas noiet Eiropā tagad stipri samazināsies, uzņēmumi būs uzmanīgāki un var prognozēt, ka nokautos zirgus nebūs, kur likt, vai viņu gaļas [cena] būs vēl zemāka.”
Zemkopības ministrijā noliedz, ka tās pakļautībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudes konkrēti uz zirgu gaļu sācis veikt tikai tad, kad skandāls sācies citās Eiropas valstīs. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Eduards Smiltēns: „Man zināms no PVD, ka viņi rūpīgi veikuši zirgu kaušanas uzraudzību, lai tur nebūtu atliekvielas un citi elementi, kas varētu būt bīstami pārtikā, jo zirgus jau nav aizliegts kaut. Ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums, kā izsekot grāmatvedību, jo šie papīri jau top katra uzņēmuma birojā.”
Smiltēns norāda, ka nepatiesa informācijas sniegšana ir krāpšana par ko krimināllikumā ir paredzēts sods.
Zirgu gaļas cena ir apmēram par pusi zemāka nekā liellopu, līdz ar to šāda krāpšana nes peļņu. Kamēr kautuve „Aibi" atsakās komentēt konstatēto, citas kautuves uzsver - gaļas pārstrādes uzņēmumi zirga gaļu nevēlas pieņemt, un nekas cits neatliek kā to noformēt par liellopu gaļu.
Arī eksperti vērš uzmanību uz to, ka lielveikalu ķēdes ražotājiem prasa iespējami zemas cenas, un ražotājam ir jāatrod iespējas, kā šīs prasības izpildīt.
