Nozares pārzinātāji norāda, ka daļa iedzīvotāju atteikušies no vieniem gaļas produktiem par labu citiem, būtiski nemazinot kopējo gaļas produktu patēriņu. Šajā skandālā ir cietusi gan gaļas produktu ražošanas nozare, gan cilvēku ticība. Notikušais iedzīvotāju skepsi par to, ka produkta sastāvs atbilst marķējumā norādītajam, ir tikai vairojis.
Zirgu gaļas skandāls Eiropu pāršalca šā gada sākumā, kad zirgu gaļa pirmo reizi atklāta hamburgeros Lielbritānijā. Vēlāk līdzīgi gadījumi atklāti Francijā un citviet Eiropas Savienībā, arī Latvijā. Notikušais nav saistīts ar kādām briesmām patērētāja veselībai, bet gan ar patērētāja maldināšanu - proti, produkta sastāvā marķējumā nav norādīta zirga gaļa, lai gan tā izmantota ražošanā. Šāda rīcība konstatēta trijās Latvijas kompānijās - "Forevers", "Kuršu zeme" un "Rēzeknes gaļas kombināts", kuru attiecīgo produktu tirdzniecība ir apturēta.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure atzīmē, ka zirgu gaļas skandāls pagaidām lielu ietekmi uz gaļas pārstrādes nozari nav atstājis: "Kopumā nē - pircēju dramatisks kritums nav vērojams. Es domāju, ka varbūt tas ir tāpēc, ka tomēr tas nav veselībai bīstami vai kaitīgi, bet tā vienkārši ir patērētāju maldināšana. Kaitīgs un bīstams tas nav un varbūt tāpēc cilvēki to tā vienkāršāk uztver. Tirgotāji pagaidām neredz šo kritumu, un kopumā uz nozari tas nav lielu iespaidu atstājis, varbūt uz atsevišķu ražotāju produkciju, kas ir izņemta no tīkliem."
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe: "Uz gaļas tirgu tas noteikti ietekmi atstās uz ne jau pozitīvu, jo cilvēki nav saņēmuši to, ko vēlējušies". Viņa uzskata, ka pagaidām vēl ir pāragri vērtēt skandāla ietekmi uz nozari, jo tas vēl nav beidzies. Tomēr lielāka vai mazāka ietekme uz gaļas nozari noteikti būs, lēš centra direktore.
Viņasprāt, sliktākais notikušajā zirga gaļas skandālā gan ir tas, ka ir iedragāta patērētāja ticība visai pārtikas un lauksaimniecības jomai un vairotas šaubas, vai konkrētajā produktā patiesi ir tas, kas ir norādīts tā sastāvā uz iepakojuma: "Lielākā daļa pārtikas uzņēmumu dara visu pēc vislabākās sirdsapziņas, strādā ar vislabākajām izejvielām tajos apstākļos, kādos tie strādā un tieši tā, kā ir rakstījuši un kā ir teikuši. Bet tie daži uzņēmumi, kas to nav darījuši, tie met ēnu uz visu nozari kopumā un cilvēki tagad var sākt šaubīties, vai tad, kad pērk bērnu pārtiku un tur rakstīts, ka nav ģenētiski modificēto produktu, vai tiešām tur to nav? Vai alerģiski cilvēki, pērkot produktus, kur rakstīts "bez glutēna", vai tiešām tur nav glutēna? Vai diabēta slimnieki - vai tur nav to sastāvdaļu, kas viņam neder un tā tālāk. Cik mēs varam ticēt?"
Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktores Gulbes sacītā, zirga gaļas skandāls arī viesa šaubas par nozari uzraugošā Pārtikas un veterinārā dienesta spēju būt uzdevuma augstumos un arī Zemkopības ministrijas kā virsu uzraugošās iestādes varēšanu kvalitatīvi uzraudzīt savā lauciņā notiekošo: "Mums ir noskaidrojies tik, ka kautuvē ienāk zirgs, bet iziet liellops. Es ceru, ka mums nav tāda prakse, ka ienāk viens, bet iziet kaut kas cits, ka tie ir tikai daži gadījumi."
Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis atzīmē, ka no šādām iespējamām krāpniecībām, ko tagad lūgts izmeklē policijai, nav pasargāts neviens. Turklāt, zirga gaļas piejaukums, nenorādot tās klātbūtni produktā, konstatēts daudzās Eiropas valstīs. Latvijā skandāla vēriens arī nebija tik liels kā citviet, uzskata Balodis: „Ja Eiropas mērogā runājam par liela apjoma krāpšanu, tad Latvijā te ir atsevišķi incidenti, kad šādu vai tādu apsvērumu dēļ nav norādīta zirgu gaļa.”
Pārtikas un veterinārais dienests šobrīd gaļas pārstrādes uzņēmumos veic pastiprinātas pārbaudes. Tāpat turpinās gaļas produktu, arī importa ražojumu paraugu laboratoriskās pārbaudes. Par līdz šim no tirdzniecības izņemto produktu likteni jālemj pašiem uzņēmumiem. Vēl Pārtikas un veterinārā dienesta iekšienē vērtē, vai iestādes darbinieki bijuši uzdevuma augstumos savu pienākumu izpildē. Pagaidām diviem dienesta darbiniekiem uz pārbaudes laiku liegts pārbaudīt kautuves un gaļas pārstrādes uzņēmumus. Viņi uz laiku novirzīti citu jomu uzņēmumu kontrolēs. Par tālāko lems pēc iekšējās pārbaudes beigām.
