Lai gan Maskava spējusi iekasēt miljardiem dolāru, turpinot pārdot energoresursus par paaugstinātām cenām, dati liecina, ka Krievijas ekonomiskā aktivitāte kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir stipri ierobežota.
"Mūsu visaptverošās Krievijas ekonomiskās analīzes secinājumi ir spēcīgi un neapstrīdami:
sankcijas un uzņēmumu aiziešana ir ne tikai nostrādājušas, tās ir pamatīgi izkropļojušas Krievijas ekonomiku visos līmeņos," teikts ziņojumā, kas tika publiskots jūlija beigās.
Ražošana Krievijā ir pilnībā apstājusies un tai nav iespēju aizvietot zaudētos uzņēmumus, produktus un talantus, secināts 118 lapaspušu biezajā ziņojumā, kuru veidojis pētnieks Džefrijs Sonenfelds un citi ekonomisti un biznesa vadības eksperti.
Tā kā Maskava neatklāj oficiālos ekonomikas statistikas datus vai ierobežo piekļuvi tiem, tai skaitā tirdzniecības datiem, Sonenfelda grupa izmantoja datus, kas atrodas uzņēmēju, banku, konsultantu un Krievijas tirdzniecības partneru rīcībā, lai iegūtu priekšstatu par ekonomisko situāciju Krievijā.
Viņiem arī izdevies iegūt nepubliskotus datus no ekspertiem, kas pēta Krievijas ekonomiku, un citus datus.
Ziņojumā secināts, ka Krievijas iegūtā ārvalstu valūta no gāzes un naftas eksporta nav spējusi kompensēt Rietumu sankciju radītos zaudējumus.
Eksperti arī apgalvo, ka Krievijas paļaušanās, ka Eiropa iegādāsies 83% no tās enerģētikas eksporta, pakļauj to lieliem vidēja termiņa draudiem.
"Krievija ir daudz vairāk atkarīga no Eiropas, nekā Eiropa ir atkarīga no Krievijas," norādīts ziņojumā.
Krievijai izdevās izturēt Rietumu ekonomiskās sankcijas pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja programmu zaudēto importa produktu aizstāšanai ar pašmāju ražojumiem un izveidoja finanšu rezerves.
Taču valsts rūpniecību joprojām lielā mērā virzīja ārvalstu kapitāla investīcijas un augsto tehnoloģiju imports. Sankcijas, kas piemērotas Krievijai pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir ierobežojušas abas jomas.
Ziņojumā teikts, ka aptuveni 1000 ārvalstu uzņēmumi pārtraukuši darbību Krievijā, potenciāli ietekmējot līdz pieciem miljoniem darbavietu.
Ražošana ir samazinājusies, un Krievijas mazumtirdzniecība un patērētāju izdevumi ir samazinājušies par 15% līdz 20% gadā.
Arī imports ir samazinājies, sevišķi no Ķīnas.
Labs piemērs Krievijas problēmām ir autobūves nozare. Automašīnu tirdzniecība samazinājās no 100 000 mašīnu mēnesī līdz 27 000, un ražošana ir apstājusies detaļu un tehnikas trūkuma dēļ.
Bez piekļuves importētajām rezerves daļām Krievijas ražotāji izlaiž automašīnas bez gaisa spilveniem vai modernām ABS bremzēm.
Ziņojumā tika apšaubīta pārliecība, ka Krievijas ekonomika izdzīvo, pateicoties desmitiem miljardu dolāru, ko valsts katru mēnesi gūst no naftas un gāzes eksporta.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas ekonomikai, lai gan tā sarūk, klājas labāk, nekā gaidīts, pateicoties tās ienākumiem no energoresursu un preču eksporta.
Jeila Universitātes biznesa ekspertu un ekonomistu ziņojumā teikts, ka, spriežot pēc datiem, ienākumi no naftas un gāzes eksporta pēdējos trīs mēnešos ir samazinājušies.
Ja Rietumeiropai izdosies atteikties no Krievijas dabasgāzes, Maskava saskarsies ar "neatrisināmu" situāciju. Krievijai trūks noieta tirgus tās produkcijai, teikts ziņojumā.
"Jebkurš naftas un gāzes ieņēmumu vai naftas un gāzes eksporta apjomu samazinājums nekavējoties radītu slogu Kremļa budžetam," uzskata eksperti.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
