Ar jaunām iespējām bioloģiskos saimniekus iepazīstināja arī lauku dienā Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.
Bioloģiskie ābeļdārzi Latvijā aizņem apmēram 15% no visiem komerciālajiem dārziem. Kaitēkļi gan nešķiro, vai ābeļdārzs apsaimniekots konvencionāli vai bioloģiski, bet iespēju efektīvi ar tiem cīnīties bioloģisko dārzu saimniekiem ir krietni mazāk.
Zemnieku saimniecības ''Kurpnieki'' saimnieks Ints Strazdiņš stāstīja, ka vienīgā metode, “ko mēs esam pielietojuši, ir feromona slazdi ar līmi - kukaiņus pievilina un viņi pielīp”.
“Tas ir mazās platībās. Var arī lielās, bet tas attiecīgi maksā, jo slazdi ir diezgan daudz jāliek uz vienu hektāru. Mums vairāk tāds monitorings sanāk, bet arī labi,” atzina Strazdiņš.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase skaidroja, ka “bioloģiskajos laukos nevar savairoties viens kaitēklis milzīgos daudzumos, jo ir arī dabīgie ienaidnieki šim kaitēklim, bet parasti bioloģiskajos dārzos kaitēkļi, protams, ir, un tie var sabojāt ļoti lielu daļu ražas”.
Cīņai ar slimībām atļauts lietot dažādas pamatvielas, kā, piemēram, dzēstos kaļķus, nātres un citas.
Panākt vajadzīgo efektu ar tām gan īsti neizdodoties, tāpēc zinātnieki meklē jaunas, bioloģiskajiem dārziem piemērotas iespējas.
Latvijas Augu aizsardzības centra pētniece Regīna Rancāne atklāja, ka zinātnieki domā par sistēmu kopumā, par visu nozīmīgāko slimību ierobežošanu, uzsvaru liekot uz ābeļu kraupi, kas ir pati nozīmīgākā un izplatītākā slimība.
“Tai pašā laikā mēs domājam arī, lai tiktu ierobežota puves un vēža izplatība,” norādīja Rancāne.
Viena no divām izmēģinājumu saimniecībām ir ''Pienjāņi'' Skaistkalnes pagastā, kur ābeles aug 56 hektāru platībā, no kuriem ražojošie pašlaik ir trīs.
SIA ''Pienjāņi'' agronome Inese Skrēbena stāstīja, ka “doma ir saimniekot nopietni, hektāru ir daudz, dārzi ir jauni un vēlamies arī iegūt ražu, ne tikai skaitīties bioloģiskā saimniecība”.
“Tā raža ir vidēji 5-10 tonnas no hektāra, ja mēs varētu iegūt 20 tonnas no hektāra, bioloģiski saimniekojot, tas būtu labi,” atzina Skrēbena.
Izmēģinājuma preparātiem, kas ievesti no Vācijas, pašreiz ir iegūtas individuālas atļaujas. Lai tos varētu izmantot arī citos bioloģiskajos dārzos, audzētājiem ar lūgumu to atļaut būs jāvēršas augu aizsardzības dienestā.
