Zinātnei papildu naudas nav un arī nesola

Zinātnieki paliks bešā nākamajā gadā un arī septiņu gadu laikā sasniegt pusotru procentu no iekšzemes kopprodukta var necerēt. Nozare atzīst, ka inovācijas, pētniecība un zinātne ir palikušas pabērna lomā, jo nedz atbildīgā ministrija, nedz arodbiedrība, nedz Saeimas deputāti nav iestājušies par to, lai atbalstītu jomu, kur katrs lats tiek atgūts piecdesmitkārtīgi. Nerisinot katastrofāli trūkstošās naudas jautājumu, vēl draud sankcijas no Briseles, un Latvijai var iet secen miljardi latu.

Zinātne, pētniecība un inovācijas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, tomēr ir vēl citas ministrijas, kuru budžetos ir nauda šai jomai. Tā ir gan Zemkopības, gan Ekonomikas ministrija. Nacionālais attīstības plāns paredz, ka 2020. gadā zinātnes finansējumam jābūt 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr zinātnes ministrija atzīst, šāds scenārijs ir teju neiespējams. Nākamgad papildu naudas nav un trīs gadu laikā nav brīva tā sauktā fiskālā telpa.

„Skaidrs, ka mērķu sasniegšana ir liels izaicinājums. Lai nodrošinātu šādu nākotni ar iezīmēto ambiciozo un reālistisko prognozi, nepieciešama stratēģija privātā sektora piesaistei," norāda ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

Risinājums būtu palielināt privāto finansējumu, kas gan līdz šim sastāda nedaudz vairāk kā piekto daļu no visas naudas, bet tam būtu jābūt pusei. To varētu palielināt ar nodokļu atlaidēm.

„Daudz vienkāršāk ir aprēķināt, ko mēs zaudēsim, ja pazaudēsim zinātni valstī. Bet ir jābūt zināmam kritiskam investīciju līmenim, un šobrīd, raugoties no uzņēmēju līmeņa, es to neredzu. Kāpēc „Grindeks" veic pētījumus ārzemēs? - jo nav spējīgs tos realizēt Latvijā," saka „Grindeks" eksperts Ilmārs Stonāns.

Deputāti ar nožēlu atzīst, ka līdz ar demogrāfijas ultimātu, veselības nozares trūkumiem un citām prioritātēm zinātne ir palikusi bez savas naudas. Nav solījumu par to, ka nauda zinātnei būs vairāk. Deputāts no „Vienotības" Andris Buiķis skaidro, ka starp frakcijām nav saprašanās un rezultātā zinātnei, pētniecībai un inovācijām attīstības iespējas līdz 2020. gadam nav:

„Es redzu, ka 1,5% 2020. gadā ir pilnīgi nereāli. Es varu pārmest arī LIZDAi, ka rīt viņi nāks un svilps tos, kas atbalsta budžetu, bet tur ir tikai par skolu pedagogiem, tur nav par augstāko izglītību un zinātnes darbiniekiem."

„Visus procesus var modelēt, nav jautājums kad, bet kāda būs atdeve pēc jebkāda laika termiņa," - Aleksandrs Sakovskis no „Saskaņas" centra prasa, lai zinātnieki skaidri parāda, kāda būs atdeve no ieguldītās naudas - tas būtu jādara Ekonomikas ministrijai. Eiropā rēķināts, ka Latvijā atdeve no katra lata zinātnei ir 52 lati.

Zinātnieks Ivars Kalviņš uzskata, ka šāds jautājums ir vairāk nekā absurds:

„Vienu produktu pārdeva par miljardu dolāru, otru par 250 miljoniem dolāru, un no trešā 2,5 miljarda dolāru apgrozījums, kas ir 200 miljonu dolāru gadā. Tas ir no 50 miljonu latu ieguldījuma, pasūtot darbus Organiskās sintēzes institūtā. Un pieliekot sev klāt vismaz trīskārt tik, cik esam ieguldījuši. Tas ir 150 miljoni pret summām, ko es nosaucu."

Zinātnieki norāda, ka neies nedz piketos, nedz demonstrācijās. Tomēr jau paredz, - ja valsts nespēs nodrošināt līdzfinansējumu fondu apguvei, tad miljardiem latu no Briseles ies secen.

Vēl gada sākumā zinātnieki bija spiesti iet beztermiņa bezalgas atvaļinājumos, tāpat arī joprojām daudziem jāstrādā, saņemot par to apmaksu, kas mazāka par minimālo algu.

Šogad pamata nauda zinātnei bija nedaudz vairāk kā 16 miljoni latu, kam klāt vēl ir nauda fondu līdzfinansējums 34 miljoni un citu ministriju un privātā nauda vēl 89 miljoni latu. 2020. gadā kopsummai būtu jābūt 390 miljoniem latu.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti