"Stress mums un stress putniem, par cik putni ir pieraduši jau ar šo laiku, kā saulīte ir, rāpties ārā. Un mums ir pirmajā vietā biodrošība un tāpēc arī startējam Eiropas projektam. Labi, ka valdība tagad atbalsta, ka ir biodrošības pasākumiem atbalsts, kurā droši vien pieteiksimies, jo mums te ir lietas, kas ir jāmaina," teica ZS "Kalndruvas A" īpašnieks Uldis Ansons.
Biodrošības atbalsta pasākumiem publiskais pieejamais finansējums ir 900 000 eiro. Atbalstāmās aktivitātes ir žogu izbūve, dezinfekcijas barjeru būvniecība, pulverizatoru, dezinfekcijas iekārtu, specapģērbu un slēgtu konteineru iegāde dzīvnieku līķu uzglabāšanai.
Lai saņemtu atbalstu, ir jāiesniedz projekta pieteikums, cenu aptauja par nepieciešamajām investīcijām un Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) saskaņots biodrošības plāns.
"Atbalsts pienākās primārās lauksaimniecības ražotājam. Tas nozīmē, ka putnu turētājam ir jābūt realizētām olām vai gaļai. Un ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas aprites reģistrā," teica LAD Ziemeļkurzemes lauksaimniecības un lauku attīstības daļas vadītāja Liana Krūmiņa.
Lai gan atbalstam var pieteikties tikai tie, kas realizē produkciju, biodrošības noteikumi stingri jāievēro visām saimniecībām neatkarīgi no putnu skaita.
PVD ir lūdzis pašvaldības policijas palīdzību saimniecību kontrolēšanai, jo ne visas ir reģistrētas.
Ja tiks konstatēts, ka putni atrodas ārā, tad sākumā tiks izteikts brīdinājums. Ja pārkāpumu konstatēs atkārtoti, tad tiks piemērots sods 7-350 eiro apmērā.
"Dabīgi, ka krītās dējība. Mēs īsti neesam apmierināti, es domāju, ka putni arī nav apmierināti, bet nu, ko lai dara. Labāk, teiksim tā, izvēlamies mazāko no ļaunumiem," sacīja ZS "Kalndruvas A" īpašnieks Uldis Ansons,
Kā atzīst PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda, šobrīd saimniecības ievēro drošības pasākumus un putni netiek turēti ārā. Tas gan esot skaidrojams ar to, ka pagaidām zemi vēl klājot sniegs. Sniegam kūstot, situācija varētu mainīties, tad arī kontrole būs stingrāka.