Tramps pirms vēlēšanām solīja atteikties no 1994.gadā slēgtās vienošanās
ASV, Kanāda un Meksika Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgumu ratificēja 1994.gadā, un ar to starp šīm trim valstīm tika atceltas tirdzniecības barjeras. Līdz ar Donalda Trampa kļūšanu par prezidentu līgumu, ko saīsinājumā sauc NAFTA, gaida pārmaiņas. Tramps to padarīja par vienu centrālajām tēmām savā priekšvēlēšanu kampaņā.
Apsūdzot Kanādu un Meksiku par Savienoto Valstu izmantošanu, vienošanos vainojot par darbavietu zaudēšanu ASV industriālajos rajonos, viņš NAFTA nodēvēja par netaisnīgu,
Vašingtonas jebkad sliktāko noslēgto starptautiskās tirdzniecības līgumu un „katastrofu”. Tramps to solīja vai nu grozīt, vai arī vispār izstāties no līguma. Retoriku Tramps neko daudz nemainīja arī pēc stāšanās prezidenta amatā, turpinot kritizēt vienošanos:
„Tā ir bijusi ļoti laba Kanādai, tā ir bijusi ļoti laba Meksikai. Bet tā ir bijusi briesmīga Savienotajām Valstīm.”
Tagad prezidentam Trampam būs iespēja pildīt priekšvēlēšanu solījumu. Šodien Vašingtonā sākas oficiālās trīspusējās sarunas par NAFTA pārskatīšanu. Starp ASV valdības prioritātēm ir tirdzniecības deficīti un vairāk pieejas Kanādas un Meksikas tirgiem.
Kanāda: Prioritāte ir NAFTA vienošanos padarīt progresīvāku
Sarunas gan būs grūtas. Savas prioritātes un nostājas ir arī Kanādai un Meksikai.
Visas trīs valstis piekrīt, ka vienošanās ir jāpārskata, ņemot vērā, ka tā noslēgta jau pirms ceturtdaļgadsimta un pirms interneta ēras.
Saskaņā ar Kanādas valdības aplēsēm, visas trīs valstis kopā sastāda ceturto daļu pasaules ekonomikas,
un kopš NAFTA ratifikācijas 23 gados trīspusējās tirdzniecības apjomi pieauguši trīs reizes.
Kanādas ārlietu ministre Kristia Frīlande pirms sarunu sākuma uzskaitīja, ka prioritātes ir NAFTA vienošanos padarīt progresīvāku, tajā iekļaut stingrākas vides un darbaņēmēju aizsardzības regulācijas. Frīlande arī uzsvēra, ka mērķis ir saglabāt tos līguma elementus, kas ir svarīgi Kanādas nacionālajām interesēm:
„Tirdzniecība ir cilvēkiem, tās mērķis ir radīt labākos iespējamos apstākļus izaugsmei, darbavietām, labklājībai. Tas ir iemesls, kādēļ mēs modernizējam NAFTA. Tas ir iemesls, kādēļ izmantojam šo iespēju vienošanos, kas jau tā ir laba, padarīt vēl labāku. Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zona ir pasaulē lielākā ekonomiskā zona. Saskaņā ar ekonomistu pētījumiem, pateicoties NAFTA līgumam, Kanādas ekonomika katru gadu ir divus ar pusi procentus lielāka, nekā tā būtu bez šī līguma. Tie ir 20 miljardi dolāru katru gadu, kopš NAFTA tika ratificēta.”
ASV tirdzniecības bilance ar Kanādu ir pietiekami sabalansēta, kaut abām pusēm bijušas nesaskaņas par tādiem sektoriem kā piensaimniecība.
Meksikai līgums devis daudz
Tramps lielākās raizes paudis par ASV tirdzniecības deficītu ar Meksiku – proti, ASV no Meksikas importē daudz vairāk, nekā uz to eksportē. Kopš NAFTA dibināšanas Savienoto Valstu tirdzniecības bilance ar Meksiku no viena miljarda pārpalikuma kļuvusi par vairāk nekā 60 miljardu lielu deficītu. Tramps grib to mainīt, pat piedraudot ar tarifiem. Tiesa, tirdzniecības deficīta samazināšana var būt grūts uzdevums, jo sarunvedējiem ir ierobežotas iespējas ietekmēt privātu firmu un patērētāju lēmumus, ko un no kā pirkt.
NAFTA Meksikai ir svarīga – 80% tās eksporta iet uz Savienotajām Valstīm.
Līgums spēcīgi stiprinājis Meksikas autoindustriju, pateicoties lētākam darbaspēkam. Meksika šajā sarunās vēlas panākt, lai turpinās brīva pieeja precēm un pakalpojumiem, kā arī stiprināt enerģētikas sektoru.
„Šodien pasaulē valstis nekonkurē ar valstīm, bet gan reģioni ar reģioniem. Tas, ko mēs darām Ziemeļamerikā, ir papildināt Meksikas, ASV un Kanādas ekonomiskās iespējas. Mēs esam daļa no risinājuma, mēs neesam daļa no problēmas. Un ja es vēlos, lai Meksikas Senāts apstiprina šo vienošanos, tās galīgajam rezultātam jābūt izdevīgam visām trim valstīm,” norāda Meksikas ekonomikas ministrs Ildefonso Guahardo.
Sarunas par NAFTA vienošanās pārskatīšanu būs sarežģītas, pirmajā raundā šonedēļ būs trīs galvenās lietas, kam pievērst uzmanītu, uzskata ''Financial Times'' analītiķis Šons Donnans:
„Pirmkārt, tas ir tonis. Diskusijas par NAFTA bijušas ļoti saspringtas, īpaši starp ASV un Meksiku. Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņa pērn balstījās uz šī vienošanās izārdīšanu, kā arī vēl visas runas par sienas būvēšanu uz robežas ar Meksiku. Otrkārt, jautājums ir par ātrumu – grafiks ir ļoti ambiciozs. Šī ir pirmā sarunu kārta, viņi plāno septiņas līdz gada beigām. Viņi grib visu pabeigt līdz nākamā gada sākumam, pirms Meksikas prezidenta vēlēšanām gada vidū. Treškārt, tas ir saturs. Cik daudz izmaiņu līgumā Tramps un viņa administrācija gribēs? Un cik daudz no tā viņiem ļaus darīt kanādieši un meksikāņi? ”
Cik daudz un cik ātri Trampa administrācijai izdosies panākt, ir atklāts jautājums.
Nākamā sarunu kārta notiks septembrī Meksikā.
Nākamā gada vidū tur būs prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kas sarunu procesu var ne tikai uz laiku apturēt, bet mainīt tā virzienu, ja nomainās valdība. Arī pašam Trampam jebkādas pārskatītas NAFTA vienošanās apstiprināšanai vēl būs nepieciešams ASV Kongresa atbalsts, kas ir tālu no garantēta.
