Šķiet, izklāta milzīga sarkana sega no viena siltumnīcas gala līdz otram. Tur ir 50 tūkstoši stādu. Dārzniecībā “Sedumi” tik lielā apjomā puansetijas audzē otro gadu.
“Mums pat mazliet pietrūks, mēs varētu audzēt pat vairāk, bet šobrīd nav vietas, kur to darīt. Tāpēc mums ir pakārtas arī griestos. Viena lieta - tā ir modes tendence. Tas ienāk no Eiropas, pasaules. Un otra lieta - šajā laikā prasās tas krāsainais. Ir baltas, rozā, persiku krāsā, bet to ir mazs procents, jo cilvēki ierauga - cik skaisti, bet, kad roka sniedzas pēc pirkuma, viņi tomēr izvēlas sarkano,” stāsta dārzniecības “Sedumi” līdzīpašniece Aija Bojāre.
No augšas raugoties, tās atgādina košas zvaigznes. Tādēļ tautas valodā šos augus dēvē par Ziemassvētku zvaigznēm. Puansetija savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties ASV sūtnim Meksikā Džoelam Puaensetam, kurš 1828.gadā augu aizveda uz Ameriku.
Kad LTV filmēja šo sižetu, visas puansetijas saimniecībā jau bija rezervētas un pārdotas. “Tikai audzējot Ziemassvētku zvaigznes, nevar eksistēt, bet, ja tas aizpilda kādu tukšo laiku, kas mums ir novembris, decembris, tad jā. Jo arī šajā laikā cilvēkiem ir jāstrādā, jāsaņem alga. Un ja nebūs augu, ko audzēt šajā laikā, tad vienkārši nebūs, ko maksāt cilvēkiem. Tāpēc esam atraduši produktu, kas mūs nodrošina,” norāda dārzniecības līdzīpašniece.
Mazie puansetiju stādiņi nāk no Āfrikas, kur lielajām Rietumu kompānijām ir siltumnīcu kompleksi. “Sedumos” Ziemassvētku zvaigzne izaug sešos mēnešos. “Stādīšana notiek Jāņu nedēļā. Jāņos domājam par Ziemassvētkiem. Novembra sākumā sāk iegūt lēnām tonīti. Un [ap] 18.novembri, kā sākas valsts svētki, tā puansetija sāk intensīvi krāsoties. Ļoti straujš process notiek,” stāsta dārzniecības “Sedumi” vadītāja, agronome Sandra Mediņa–Tolmane.
Pēc dārznieces stāstītā, Ziemassvētku zvaigznes ir kaprīzas - tās necieš caurvēju un aukstumu. Šī iemesla dēļ importa puķes pēc garā ceļā Latvijā nonāk novārgušas un pēc nedēļas nomet lapas. Tādēļ ziedu saloni un veikali vispirms izvēlas vietējās puķes un tikai pēc tam ievestās.
Tā puķkopji sākuši audzēt to, ko grūtāk atvest. Tā ir brīva niša. Ar ziedu audzēšanu saimniecība nodarbojas jau 13 gadus, bet pirms pāris gadiem uzcelta jauna siltumnīca - ar Eiropas līdzfinansējumu un ņemts kredīts. Kā saka saimniece, ja grib attīstīties, tas jādara.
Grūtāk iet nelielām saimniecībām, kuras izaudzē ziedus tādos apjomos, kad paši iztirgot nespēj, bet veikali neņem, jo apjoms par mazu. “Mēs šim posmam esam gājuši cauri, tāpēc es lieliski zinu. Uz doto brīdi, kad mums ir apmēram hektārs, tad jau mēs varam konkurēt ar Holandi un iet iekšā lielajos tīklos, un nodrošināt viņiem sortimentu. Tas ir būtiski. Nelieliem un mazākiem es ieteiktu kooperēties,” mudina Aija Bojāre.
Jau uzreiz pēc Jaunā gada “Sedumu” siltumnīcās ienāks pavasaris – vietā, kur bija Ziemassvētku zvaigznes, stādīs tulpes, narcises un prīmulas.
