Ziemassvētku eglīšu tirdzniecība kļūst par nopietnu biznesu – skaitļi un fakti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

No novembra beigām līdz pat pašiem Ziemassvētkiem saspringtākais laiks gadā ir eglīšu audzētājiem un tirgotājiem. Eiropā katru gadu audzētavās tiek nocirsti un par Ziemassvētku rotu kļūst aptuveni 75 – 80 miljoni eglīšu. Arī Latvija gadu no gada palielina  eksportēto eglīšu apjomus un iesaistās šajā tirgū arvien nopietnāk.

Ziņas par Ziemassvētku eglīšu audzēšanas un pārdošanas apmēriem Eiropas statistikas datos atrast ir visai grūti, jo tas nav liels mežsaimniecības sektors. Tādēļ lielākoties informāciju apkopo Ziemassvētku eglīšu audzētāju asociācijas. To dati liecina, ka kopumā Ziemassvētku eglītes Eiropā tiek audzētas 115 tūkstošu hektāru platībā un ar šo rūpalu nodarbojas ap 10 tūkstošiem audzētāju. Gada ražošanas apmēri Eiropā sasniedz aptuveni 75 – 80 miljonus eglīšu, bet gada apgrozījums – aptuveni 2,4 miljardus eiro.

Lielākais audzētājs Eiropā ir Vācija, jo tur gadā tiek izaudzēti un tirgū nonāk aptuveni 22 miljoni eglīšu. Tāpat lielas eglīšu audzētājas ir Dānija, Austrija, Francija un Beļģija.

Turklāt Dānija ir kļuvusi par otru lielāko Ziemassvētku eglīšu eksportētāju pasaulē aiz ASV. Ik gadu Dānijā tiek nocirsti aptuveni 13 miljoni eglīšu, no kurām eksportē vairāk nekā 10 miljonus. Līdz ar to no Dānijas eksportā Ziemassvētku eglītes dod aptuveni 250 miljonus eiro katru gadu.

Dānijas stāsts ir visai pamācošs, jo šī valsts nebūt nerada iespaidu kā mežsaimniecības lielvalsts. Tomēr Ziemassvētku eglīšu rūpalā tā ir apsteigusi tādas Eiropas mežu zemes kā Somija un Zviedrija. Izrādās, atbilde slēpjas vairāku faktoru kombinācijā – piemērotā augsnē, klimata apstākļos, kā arī pieejamā lauksaimniecības zemē. Dānijā ir salīdzinoši augstas darbaspēka izmaksas un izrādās, ka zemes izmantošana eglīšu audzēšanai, kura prasa mazāku ikdienas darbu nekā daudzas lauksaimniecības kultūras, dod ļoti labu atdevi.

„Ir nepieciešami aptuveni astoņi gadi, lai izaudzētu eglīti. Tas, ko audzētājs saņem, to pārdodot, ir vairāk, nekā viņš kopsummā saņemtu pa šiem gadiem no citiem lauksaimniecības produktiem,” Dānijas Ziemassvētku eglīšu asociācijas izpilddirektoru Klausu Kristensenu citē izdevums „The Local”. Vienlaikus gan Kristensens brīdina, ka eglīšu audzēšana ir ilgtermiņa ieguldījums un par to nepienākas arī Eiropas Savienības subsīdijas.

Turklāt Dānijas audzētāji ir paplašinājuši savu darbības loku un audzē ne tikai pašas eglītes, bet arī izejmateriālus dažādiem Ziemassvētku rotājumiem, piemēram, Adventes vainagiem.

Zari un citi izejmateriāli savukārt lielā apmērā tiek eksportēti uz Poliju, kur jau top paši rotājumi.

Ziemassvētku eglīšu rūpals arvien vairāk sāk attīstīties arī Latvijā. Statistikā gan nav ziņu par to, cik eglīšu tiek pārdotas vietējā tirgū, taču Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gadu no gada aug no Latvijas eksportēto eglīšu skaits. Pērn Latvija eksportēja 20,4 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 313,3 tūkstošu eiro vērtībā.

Vienlaikus Ziemassvētku eglīšu tirgū sava vieta ir arī mākslīgajām eglītēm, kuras pārsvarā tiek ievesta no Ķīnas. Vācijā un Ziemeļeiropā lielākā cieņā gan joprojām ir dabīgās eglītes un mākslīgo eglīšu tirgus daļa esot mazāka nekā citviet, lēš audzētāju asociācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti