Sadaļas Sadaļas

Panorāma

«Tautas Panorāma» uzklausa iedzīvotājus Kurzemē un Pierīgā

Panorāma

«Panorāmas» arhīvu apskats

Ziemāji labi pārziemojuši, zemnieki gatavojas sējai

Ziemāji labi pārziemojuši, zemnieki gatavojas sējai

Šogad zemnieki cer uz labu ražu, jo sējumi labi pārziemojuši. Laika apstākļi nav kaitējuši arī tiem laukiem, kur ziemāji rudenī bija slikti attīstījušies. Patlaban graudkopji kaisa minerālmēslus un gatavojas pavasara sējai.

Ziemā vietām, kur bija kailsals, graudkopji bažījās, ka augi būs cietuši, taču, iestājoties pavasarim, skats ir pārsteidzoši labs – atzīst augkopības eksperts Oskars Balodis.

“Perfekti pārziemojis ziemas rapša lauks. Jaunās lapas nāk, pirmo mēslojumu ir dabūjis, ir jaunās baltās saknītes un gatavojas labam ražas gadam,” saka Lauku konsultācijas centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. “Kurzemes pusē, Zemgalē sala bojājumi nav nekādi. Savukārt Vidzemes pusē atkarīgs, kādi lauki bija rudenī. Tur, kur tikko sadīguši, nesacerojuši, tur, iespējams, kāds lauks varbūt arī cietis,” pieļauj Balodis.

Vidzemes zemnieka Aigara Oļukalna lauki Praulienas pagastā izskatās labi. Iepriekšējais lietainais rudens ne viņa, ne citu viņa pagasta zemnieku ziemāju kvalitāti nav ietekmējis. “Ietekmēja tiem, kas sēja vēlāk – graudaugi nav tik sacerojuši. Bet tie, kas izdarīja visu laicīgi, tiem šobrīd ir ļoti skaisti sējumi,” saka Oļukalns.

Zemgales graudkopji vasarājus parasti sēj vieni no pirmajiem. Tehnika sagatavota, augsne jau esot pietiekami iesilusi, lai varētu uzsākt darbus. “Taisām virsmēslojumu. Tad jau sēsim lauka pupas un vasaras kviešus,” norāda zemnieku saimniecības “Zariņi” īpašnieks Uldis Zīle.

Savukārt Balodis mudina nekavēties ar sēju pavasarī. “Tiklīdz augsne ir gatava sējai, tā pupām nav ko gaidīt, jo tas, ko pavasarī nedrīkst palaist garām, ir mitrums, kas vajadzīgs pupām un arī graudiem,” pauda Balodis.

Lauksaimnieki parasti ar nākamās ražas prognozēm ir piesardzīgi un secinājumus izsaka, balstoties uz pieredzi. “Ja skatos savos pierakstos, tad, ja ap šo laiku sākām darbus, tad raža ir laba. Ja sākam aprīļa beigās, tad ražas vairs nav tik laba.

Ja nekas nemainās, tad šis būs labs gads,” optimistisks ir Oļukalns.

Pērn lielākās platības Latvijā tika apsētas ar ziemas un vasaras kviešiem, miežiem un auzām. Daudzi zemnieki par svarīgāko kultūru izvēlējušies rapsi, kuram cena biržā joprojām ir visaugstākā – vairāk nekā 400 eiro par tonnu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt