Ārpus Rīgas

"Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude par pašvaldību pirmsvēlēšanu darbiem

Ārpus Rīgas

Atsevišķās pašvaldībās neredz jēgu prasībām ārzemniekiem zemes iegādei Latvijā

Cūkaudzētāji arvien redz perspektīvu; drīzumā plāno atsākt darbu

Ziemā cūku mēra skartā ferma Krimuldā aizvien atkopjas; īpašnieki biznesu turpinās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Krimuldas cūkaudzētava, kurā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ likvidēja tūkstošiem cūku, plāno vasarā atsākt cūku audzēšanu. Patlaban fermā noslēgti vērienīgi dezinfekcijas pasākumi un lauksaimnieki gatavojas uzņemt nelielu dzīvnieku skaitu testa režīmā.

Valdība maijā uzņēmumam piešķīrusi 144 000 eiro kompensāciju par iznīcināto inventāru. Uzņēmuma pārstāvji lēš, ka kopumā visas kompensācijas segušas 50% zaudējumu. Neskatoties uz smago pieredzi, darbam nozarē cūkkopji arvien redz iespējas.

Šī gada sākumā Āfrikas cūku mēris (ĀCM) skāra vienu no lielākajām mājas cūku fermām Latvijā. Uzņēmumam “Ancers” divās piederošās cūku novietnēs Krimuldā un Salaspilī nācās izkaut 15 000 cūku. Uzņēmuma nācās atlaist arī 14 darbiniekus. Par slimības aizdomām Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ziņoja paši lauksaimnieki.

Tagad cūku novietnes Sunīšu pagastā ir neierasti klusas, šeit darbojas vien strādnieki, kas arvien kūtis dezinficē, jo uzņēmums nozari negrasās pamest.

“Regulas paredz pilnīgu tīrību un dezinfekciju, un regulas kritērijs ir tāds pats kā sabiedriskajā ēdināšanā attiecībā uz virtuves galda virsmu,” stāsta cūkaudzētavas ražošanas daļas vadītājs Paulis Nartišs.

“Tikpat tīrai ir jābūt kūtij. Sākumā tas likās nereāli, jo kūts ir kūts, un virsmas nav gludas. Apjoms ir ļoti liels – gandrīz 50 000 kvadrātmetru tepat Krimuldā un tikpat daudz "Bunčos". Bet sākām pamazām strādāt un šobrīd 70% korpusu ir laboratoriski atzīti kā tīri un dezinficēti. Tad ir 40 dienu nogaidīšanas periods pēc pēdējā korpusa dezinfekcijas. Tad mēs varam ieviest testa sivēnus, kas būs apmēram 10.jūlijs,” stāsta Nartišs.

Lai arī pārciestas vistiešākās Āfrikas cūku mēra sekas, cūkkopji nozarei arvien redz nākotni, jo jau pirms slimības parādīšanās fermā bija sākta vērienīga attīstība. Turklāt iekšējā tirgus pieprasījums pēc cūkgaļas arvien nav apmierināms - cūkkopības nozare kopumā saražo vien 38% no cūkgaļas patēriņa Latvijā. Iepriekš pirms atrašanās slimības karantīnas zonā 30% no dzīvajiem sivēniem ''Ancers'' ferma veda arī uz Poliju un Lietuvu.

“Ja mums kompensācijā par vienu vaislas cūku samaksā 220 eiro, tad to nopirkt ir 500 eiro. (..)

Ja kompensācijā saņēmām divus miljonus, tad tīrie zaudējumi aptuveni četri miljoni eiro. Tas ir, nerēķinot tos zaudējumus, kas ir, zaudējot tirgus daļu, klientus, kas aiziet pie citiem un kurus vajag dabūt atpakaļ. Arī iekārtas stāv neizmantotas un bojājas. To ir grūti aprēķināt,”

stāsta Nartišs.

Viņš neslēpj, ka bija lielas pārdomas, vai nepārtraukt cūkkopību pēc tam, kad fermas skāra ĀCM. Bijušas pat domas par karpu audzēšanu. Tomēr pēcāk palika pie cūkaudzēšanas, jo ir jau iekopta infrastruktūra.

Cūkaudzētava plāno dzīvnieku skaitu līdz pilnai fermu kapacitātei atjaunot pusotra gada laikā.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā noritēja starptautiska konference par Āfrikas cūku mēra izplatību un ierobežošanu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļā un Zemnieku savienība) atsaucoties uz iepriekšminētās fermas plāniem, norādīja, ka patlaban nav bažu, ka Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ cūkkopības nozare Latvijā varētu iznīkt. Eiropas Savienības veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis papildināja par šī gada atbalstu slimības apkarošanai

“2017. gadā mēs esam gatavi nodrošināt vairāk nekā 9,2 miljonus eiro, lai risinātu problēmas saistībā ar ĀCM,” solīja Andrjukaitis. “Kopš 2013. gada mēra apkarošanai dalībvalstīs esam kopumā ieguldījuši 32 miljonus eiro. Es gribu uzsvērt, ka jāturpina īstenot visi pasākumi – aktīva mežacūku populācijas kontrole, visās cūku novietnēs, tostarp mazajās, ir jābūt izpildītām biodrošības prasībām. Tāpat valstīm ir jāturpina īstenot vērienīgas sabiedrības izglītošanas kampaņas, iesaistot dzīvnieku īpašniekus, medniekus, vetārstus un pašvaldību iedzīvotājus,” sacīja Andrjukaitis.

Pārtikas un veterinārais dienests informēja, ka mežacūku populācija sarukusi trīs reizes kopš 2014. gada. Taču patlaban ĀCM ir skāris pēdējo līdz šim no vīrusa brīvo reģionu - Kurzemi.

Jau vēstīts, ka janvāra vidū ĀCM uzliesmojuma dēļ Krimuldas cūku fermā "Rukas" likvidēja vairāk nekā 5000 cūkas.

Mēris skāra SIA "Ancers" arī Salaspils novadā piederošo cūku novietne "Bunči”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti