Biedrības pārstāve Sandra Stricka norāda, ka piena pārstrādātāju īstenotā piena iepirkuma cenu politika piespiež piensaimniekus ražot pienu par pašizmaksu vai pat zem tās. Šā gada maijā piena iepirkuma cenas Latvija svārstījusies no 14 līdz 33 centiem par kilogramu. Cenas atšķiras pat par 19 centiem kilogramā, kas daudzus piensaimniekus nostāda sliktākā situācijā attiecībā pret citiem.
"Daudziem piena ražotājiem nav vairs iespēju iepirkt spēkbarību, tāpēc krīt izslaukumi un samazinās piena kvalitāte. Piensaimniekiem, kuru produkcija tiek iepirkta par zemākajām cenām, zūd arī iespēja sagatavoties ziemai, līdz ar to sāk parādīties risks, ka Latvijā tiks likvidēts liels govju ganāmpulku skaits," skaidro Stricka.
Lai arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ar Zemkopības ministriju (ZM) veikusi milzīgu darbu nozares stiprināšanā, līdzšinējie centieni normalizēt situāciju starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem ir bijuši neveiksmīgi, "jo demokrātiskā valstī nav un nevar būt tiesisku līdzekļu piena pārstrādes uzņēmumu mārketinga politikas ietekmēšanai”.
Lauksaimnieku apvienība lūdz Straujumu vērsties ar aicinājumu pie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, lai tie pārstāj lietot diskriminējošu politiku piena iepirkumu cenu veidošanā, kas piensaimniekiem piespiež ražot pienu zem pašizmaksas.
Jau vēstīts, ka piena iepirkuma cena krasi samazinājās pēc tam, kad Krievija noteica embargo Eiropas Savienībā ražotiem produktiem, tostarp piena produktiem. Tādēļ Eiropas Komisija pagājušā gada beigās no Krievijas embargo visvairāk cietušajai piena nozarei Baltijas valstīs piešķīra atbalstu – ap 28 miljonus eiro.
No tiem Latvijas piena ražotāji saņēma 7,7 miljonus eiro. Tiesa, gan ZM, gan zemnieku pārstāvji ar šo summu nebija apmierināti, saucot to par pārāk mazu.
