Ārpus Rīgas

LLKC pārstāvis Māris Narvils par šā gada ražu

Ārpus Rīgas

''Kurzemnieka'' galvenā redaktore Daiga Bitiniece par Kuldīgas novada cīņu ar latvāņiem

Zemniekus mudinās no jauna pievērsties rudzu audzēšanai

Zemniekus mudinās no jauna pievērsties rudzu audzēšanai

Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, šogad Latvijā ievērojami samazinājušies rudzu sējumi – kopumā ar šo tradicionālo kultūru apsēti vien nepilni 19 tūkstoši hektāru.

Tas ir teju uz pusi mazāk nekā pērn, kad rudzi tika audzēti gandrīz 34 tūkstošiem hektāros. Tikai daļēji tas skaidrojams ar rudzu sējai nelabvēlīgajiem laika apstākļiem pērnruden. Tādēļ graudu pārstrādātājs „Rīgas dzirnavnieks”, kas pirms četriem gadiem sāka mudināt zemniekus pievērsties auzu audzēšanai, tagad plāno īpašu programmu rudzu audzēšanas popularizēšanai.

Lēdurgas pagasta zemnieku saimniecības “Dzirnieki” saimnieks Āris Kronbergs steidz nokult pēdējo vēl nenokulto auzu lauku. Šķirnes auzas “Dzirniekos” audzē jau kopš 1990. gadu sākuma un no šīs kultūras audzēšanas nav atteikušies arī tad, kad citi lauksaimnieki pievērsās citiem graudaugiem. “Dzirnieku” laukos aug šķirnes “Kirovec” auzas.

“Tā ir vecā šķirne, pie kuras es turos. Bišķīt noturīgāka pret slimībām viņa ir. Neesmu iekritis nekad,” skaidro zemnieks Āris Kronbergs. Šogad neesot tas labākais gads – nokult izdodoties aptuveni 3 tonnas uz hektāra. Pērnvasar raža bijusi krietni labāka. Tomēr šī neesot pirmā sausā vasara, ko nācies piedzīvot, teju 30 gadu garumā saimniekojot.

Stāvot pusnopļautā lauka malā, Kronbergs atzīst, ka pieder pie tiem zemniekiem, kas cenšas saimniekot, neizmantojot kredītus.

“Priekš kam galvassāpes? Ir jau, kas ir sagrābušies, bet es pateicu, ka man pietiek. Kredītā no “Scandagra” man ir minerāļi. Bet to ar subsīdijām es varēšu nosegt, ja es visu ražu pazaudētu,” viņš stāsta.

Tādu zemnieku, kas gadiem ilgi turas pie tradicionālo kultūru audzēšanas, kļūst arvien mazāk.

Pirms četriem gadiem “Rīgas dzirnavnieks” izveidoja pat īpašu programmu auzu audzēšanas veicināšanai. Tagad visu nepieciešamo apjomu – ap 30 tūkstošiem tonnu – pārstrādātājam piegādā vietējie zemnieki.

Šī pieredze pamudinājusi uzņēmumu domāt par īpašas rudzu programmas izveidi. Šogad ar rudziem apsēti vien nepilni 19 tūkstoši hektāru. Tas ir teju uz pusi mazāk nekā pērn un trīskārt mazāk nekā pirms desmit gadiem.

“Lietavas tiešām būtiski ietekmēja rudzu apsējību. Pasaules tirgos šo graudu cena aug. Skatoties uz Skandināviju un tepat pie mums, mēs saprotam, ka mums ir jāstrādā pie tā, lai nostabilizētu rudzu apjomu Latvijā,” stāvot jau nopļautajā Ikšķiles zemnieku saimniecības “Lauciņi” rudzu laukā, stāsta “Rīgas dzirnavnieka” direktore Anita Skudra. “Lauciņos”, kur rudzus audzē aptuveni 100 hektāros, raža jau nokulta.

“Ražas ziemājiem varbūt nebija tik sliktas. Rādītāji arī nav slikti. Bet kopievākums, salīdzinot ar citiem gadiem, ir divreiz mazāks. Vairāk cieš vasarāji. Ziemājiem vēl kaut cik tā raža bija,” norāda “Lauciņu” saimnieks Ainārs Stiliņš.

“Rīgas dzirnavnieks” zemniekiem, kas iesaistīsies rudzu programmā, sēšanai plāno dot Skandināvijā selekcionētas un pārbaudītas hibrīda šķirnes.

Zemnieks Ainārs Stiliņš gan zina teikt, ka Latvijā pieprasītāki esot ierasto “veco” šķirņu, tostarp Latvijas šķirnes “Kaupo” rudzi.

“Hibrīdi dod lielāku ražu, ir īsāki. Tiem ir daudz plusu. Bet maizes cepēji jau tomēr vēlas tās vecās labās šķirnes. Tas iznākums ir savādāks. Tā maize ir garšīgāka, pierastāka mūsu garšas kārpiņām,” uzskata Stiliņš.

“Lauciņos” audzē ne tikai rudzus, bet arī miežus, kviešus un rapsi. Ainārs Stiliņš stāsta, ka kviešu un jo īpaši rapša audzēšana patlaban ir krietni ienesīgāka par rudzu audzēšanu. Peļņa varētu būt galvenais iemesls, kādēļ daudzi zemnieki no rudzu audzēšanas atsakās, spriež “Lauciņu” saimnieks: “Ja tev nav tie rādītāji, tev nav to graudu kur likt. Ja kviesim nav proteīna un lipekļa, tu viņu atdod lopbarībai. Bet ar rudziem tiešām ir bijuši gadi, kad paliek noliktavā lieli daudzumi. Tu druvā izej pirmo dienu, izrādās, ka krišanas cipars nav. Tad kur tas grauds aiziet? Reāli aiziet spirtam un lopbarībai. Tāpēc arī ļoti daudzas saimniecības ir atteikušās no rudzu audzēšanas.”

Par iesaistīšanos “Rīgas dzirnavnieka” programmā zemnieks lemšot rudens pusē, kad būs zināmi precīzāki programmas nosacījumi, piemēram, tas, vai patiešām būs jāierobežo augu aizsardzības līdzekļu lietošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt