"Zemnieku saeimas" kongresā valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlētais Juris Lazdiņš savā uzrunā organizācijas biedriem atzina, ka nākotnē būtiskākie izaicinājumi saistāmi ar klimata politikas mērķiem jeb Zaļo kursu. Kā nozarei drastiskākos mērķus Lazdiņš minēja minerālmēslu lietošanas samazinājumu par 30%, augu aizsardzības līdzekļu lietojuma samazinājumu un antibiotiku lietošanas mazināšanu par 50% līdz 2027.gadam.
“Ja mēs ieviešam šādus noteikumus, tad mūsu lauksaimniecība 2027.gadā būs vēsturiski darba rīki – zirgs un kaplis.
Tas tomēr ir pārtikas nodrošinājums. Ja mēs šodien esam eksportspējīga nozare graudkopībā un piena lopkopībā, tad 2027.gadā mēs tādi neizskatīsimies vairs. Bet vienīgais, ko mēs vēlamies, ir sabalansēt tās mūsu iespējas ar šo mērķu sasniegšanas termiņiem, jo mēs esam par videi draudzīgu saimniekošanu, bet tehnoloģijām ir jāattīstās līdzi. Tātad mums vajag zinātni un tehnoloģijas, kuras pārņemt, un tad kopā paralēli ejot mēs šos mērķus varam sasniegt,” sacīja Lazdiņš.
Viņš arī norādīja, ka patlaban akūti trūkst finansējuma lauksaimniecības pētniecībai, un cer uz jaunās valdības atbalstu šajā jomā.
Tāpat “Zemnieku saeimas” kongresā neizpalika sarunas par piena nozares krīzi. Biedrības pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre gan norādīja, ka marta pirmajās dienās piena iepirkuma cena mazliet pakāpusies, bet uzsvēra, ka cenas joprojām saimniecībām krasi atšķiras. Latvijā patlaban piena cena svārstās no 22 līdz 47 centiem par litru.
“Baltijā mēs saražojam pienu vairāk nekā patērējam, tāpēc mums ir jāeksportē. Diemžēl tie produkti, kurus mēs eksportējam, tie ir tādi lētāki industriālie produkti. Tāpēc piena iepirkuma cena šeit ir zemāka nekā vidēji Eiropā. Un, kamēr mēs netiksim ārā no šiem lētajiem industriālajiem produktiem un neatradīsim jaunus eksporta tirgus, tikmēr tās krīzes Latvijas piensaimniecībā būs. Tur ir svarīgi, lai arī zemnieki savu pienu konsolidē un ir arī lielāks spēks sarunās ar pārstrādi,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Organizācijas kongresa dalībnieki arī atklāja kampaņu “Izglāb pļavu”, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas pļavu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
“Latvijā sarūk bioloģiski vērtīgo pļavu hektāru skaits, un vienlaikus mums ir liels politiskais spiediens tieši uz lopkopības industriju emisiju mazināšanā. Bet liellopi, atrodoties pļavās, veicina biodaudzveidību, uztur zālāju, uztur vidi. Patiesībā ikviens var piedalīties pļavu saglabāšanā, lietojot uzturā Latvijā audzētu liellopu gaļu,” sacīja Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs Raimonds Jakovickis.
“Zemnieku saeimā” ir 800 biedru, un organizācijas ieņēmumi pērn bijuši 586 tūkstošu eiro apmērā dažādos projektos un no biedru naudas.
