Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta samazinājumu Zemkopības ministrija plāno pārtraukt lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanu. Savukārt turpināt plānots kredītprocentu daļēju dzēšanu citiem ilgtermiņa investīciju kredītiem vai līzingiem.
“Viss kopējais valsts budžets ir par pusotru miljardu eiro mazāks nekā pērn, tāpēc šo naudu nav tik viegli atrast. Taču esam raduši iespēju atrast naudu kooperatīviem, tāpat saglabāts atbalsts kredītprocentu dzēšanai ražošanas iekārtām, tehnikai, tas pārcelts no Lauku atbalsta programmas. Diemžēl Eiropas Savienības regula neatļauj šajā pašā programmā iekļaut zemes iegādes un saimniecību individuālo apgrozāmo līdzekļu kredītprocentu dzēšanu. Taču pie tā mēs šobrīd vēl strādājam,” skaidroja Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Tikmēr biedrības “Zemnieku saeima” vadītāja Jura Lazdiņa ieskatā šāds lēmums būtiski samazinās vietējo saimniecību konkurētspēju par zemi, salīdzinot ar ārvalstu investoriem. “Alternatīva, ko piedāvā ministrija, ir tendēta uz citu kredītprocentu dzēšanu, bet mums ir būtiski tieši īstermiņa kredītprocenti un zemes iegāde. Arī pētījumi liecina, ka Covid-19 krīzes seku mazināšanai efektīvākais risinājums jebkurā uzņēmējdarbībā ir kredītprocentu dzēšana, un tāda programma jau mums ilglaicīgi bija, bet tagad tiek izņemta ārā.
Un arī bankas līdz ar to sāk skatīties citādāk, un attiecībā pret ārvalstu investoriem mūsu pozīcijas automātiski krītas,” sacīja Lazdiņš.
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka vērtēja, ka nelielajām saimniecībām tieši kredītprocentu dzēšana nav aktuālākais atbalsts.
“Mūsu biedri par šo kredītprocentu nedzēšanu nav satraukušies. Neviens nav devis ziņu par to, jo viņiem nav pārāk lieli kredīti un viņi rēķinās ar to, ka pašiem ar to aizdevumu būs jātiek galā. Jāsaka godīgi, ka mazajiem un vidējiem bankas nemaz nedod kredītus, lai tieši iegādātos zemi. Viņiem ir problemātiski tikt pie naudas, lai nopirktu zemi.
Tas nav mazo zemnieku kreņķis. Mēs vairāk cīnāmies par naudu attīstībai atbalsta “konvertos”.
Tā ir dzīve – ja gribi attīstīties, tev ir kaut kas jāliek iekšā ražošanā, bet visi jau ir sapratuši, ka tu nevari paplašināties uz zemes sapirkšanos, jo zeme jau ir pārdalīta,” skaidroja Hauka.
Zemkopības ministrija nākamgad no valsts budžeta kā papildu valsts atbalstu lauksaimniekiem plāno piešķirt 15 miljonus eiro, kas ir par 46,6% mazāk nekā šogad. Finansējums paredzēts ciltsdarba maksājumiem, lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un infrastruktūrai, kā arī plānots ienākumu atbalsts mazajām ražojošajām lauku saimniecībām.
