Latvijas zemniekiem maksājumi patlaban ir vieni no zemākajiem, pērn nepārsniedzot 58 eiro par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro par hektāru. Tomēr tiešmaksājumus bija plānots palielināt katru gadu, 2019.gadā sasniedzot vairāk nekā 190 eiro par hektāru, lai gan iepriekšējās sarunās par lauksaimniecības politiku Latvija vēlējās panākt labāku rezultātu, vēstīja aģentūra LETA.
Lai gan bija plānots, ka Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos saņems līdz pat 80% uz vienu hektāru no vidējā atbalsta maksājuma apjoma Eiropas Savienībā (ES), tomēr var prognozēt, ka tas neizdosies un tiešmaksājumu pamatlikme būs nedaudz virs 50%.
„Latvijā apsaimniekotās platības mums pieaug kopš 2005.gada. Mēs daļu naudas esam pārbīdījuši uz lauku attīstības plānu. Mums ir saistītie atbalsti, kur ņemam naudu no tiešmaksājumiem. Līdz ar to pamatlikme, kas Latvijā tiks maksāta, nesasniedz 80%,” skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.
Šobrīd sākušās sarunas par tiešmaksājumu politiku, lai pēc 2020.gada Latvijas lauksaimniekiem tā būtu godīgāka. Lielbritānija plāni izstāties no ES rada daudz neskaidrību par ES budžetu, tomēr Latvijas zemnieki sagaida, ka ES lauksaimniecības politika kļūs godīgāka un maksājumi tiks vairāk izlīdzināti, sacīja „Zemnieku saeimas” vadītāja.
Tas, ka tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem būs pēc 2020.gada, ir skaidrs, “tikai jautājums, cik godīgi tie būs mūsu lauksaimniekiem,” uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) pērn rudenī pauda, ka nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027.gadam ir jāpabeidz ES tiešo maksājumu izlīdzināšana starp dalībvalstīm, “lai visu ES valstu lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos, tāpēc Latvijas lauksaimniekiem nākamā plānošanas perioda laikā ir jānodrošina tiešie maksājumi ES vidējā līmenī”, ziņoja aģentūra LETA.
Šo jautājumu skatīsies kontekstā ar ES lauksaimniecības budžetu 2021.- 2027.gadam, par ko dalībvalstu diskusijas vēl tikai sāksies.
Tāpat Latvija saņem ES atbalstu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanā. „Zemnieku saeimas” vadītājai nesen bijusi tikšanās ar ES Lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu, kurš solījis meklēt risinājumus, kā arī turpmāk sniegt finansējumu ĀCM skartajām fermām. Šādu atbalstu arī saņem citas ES valstis, kuras skārusi putnu gripa.
Dzelzkalēja-Burmistre gan pauda, ka atbalstu vēlētos saņemt arī tās saimniecības, kuras ne tikai skāris ĀCM, bet arī saskaras ar tirdzniecības un pārvietošanas ierobežojumiem.
Jau vēstīts, ka pašreizējā plānošanas periodā ES lauksaimniecības finansējums Latvijai ir aptuveni 2,7 miljardi eiro no 2013. līdz 2020.gadam, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā iepriekšējos gados un ļāva palielināt platību maksājumus zemniekiem.
