“Ir zināma neloģika [..]. Jā, mēs redzam, ka attiecībā pret iepriekšējo periodu tiešmaksājumu aploksne palielinājusies par 600 miljoniem eiro, lauku attīstības aploksne finālā mums ir ar mīnus 33 miljoniem eiro, kas varbūt vēl nav tik ļauni. Bet tie nosacījumi, kas nāk līdzi šiem maksājumiem, tomēr liedz mums saņemt tos maksājumus vai tiekties uz Eiropas vidējo,” sacīja Lazdiņš.
Viņš pauda, ka pašlaik lauksaimnieki Latvijā tiešmaksājumos savos kontos saņem 130-140 eiro par hektāru. Bet nākotnē tie būs 95 eiro par hektāru, sacīja Lazdiņš.
Viņš skaidroja, ka pašlaik platību maksājums sastāv no divām daļām: vienotais platību maksājums un zaļināšanas prasības, kas savukārt ietver kultūraugu dažādošanu un neražojošās platības. “Nākamajā plānošanas periodā šīs komponentes ik katram lauksaimniekam ir obligātas, un par tām papildu maksājumi vairs nepienākas,” paskaidroja Lazdiņš.
Vienlaikus viņš atzina, ka šajā situācijā nevar kādam ko pārmest, jo nevar izvērtēt to, kādas bijušas sarunas par ES daudzgadu budžetu.
KONTEKSTS:
Kopējai lauksaimniecības politikai nākamajos 7 gados ES atvēlējusi par 46 miljardiem eiro mazāk nekā šobrīd. Tomēr Latvijai ir izdevies tikt pie lielākas naudas lauksaimniekiem. Lauku atbalstam mums būs 936 miljoni, tas ir par 33 miljoniem mazāk nekā tagad, toties būs krietni vairāk naudas tiešmaksājumiem – 2,4 miljardi – tas ir par 693 miljoniem vairāk nekā tagad. Kopumā lauksaimnieki dabūs par 25% vairāk naudas nekā šajā plānošanas periodā.
Tomēr Zemkopības ministrija paudusi neapmierinātību ar Eiropadomes lēmumiem, jo Latvijas zemnieki joprojām palikšot ar krietni zemāku ES atbalsta apjomu.
