Viņš norādīja, ka lauki izskatās labi, taču ir jūtama aprīļa sausuma ietekme. Līdz ar to Latvijā gaidāma vidēja raža, kas tomēr ļaus lauksaimniekiem ievilkt elpu attiecībā uz iepriekšējiem diviem gadiem, kad plūdu un sausuma dēļ valstī bija neraža. Vienlaikus Lazdiņš atzina, ka zemnieki nopietni ņem vērā iespējamās klimata izmaiņas un to, ka arī turpmāk laikapstākļu svārstības varētu ietekmēt vairāk. "Mēs darām visu - selekcionējam, skatāmies uz klimatiskajām izmaiņām un izvēlamies izturīgākas šķirnes," pauda Lazdiņš.
Komentējot darba roku trūkumu nozarē, Lazdiņš neizslēdza iespēju, ka būtu nepieciešams piesaistīt viesstrādniekus, ja ražošana tiks saglabāta līdzšinējā apmērā. "Zemnieku saeimas" vadītājs uzsvēra, ka esošais normatīvais regulējums neveicina jauniešu integrāciju darba tirgū, bet pieprasījums pēc strādniekiem pieaug. "Jauniešiem ir ierobežots darba stundu skaits. Pieprasījums pēc darba rokām pieaug un vislielākais ir ražas novākšanas [laikā]. Mēs varam noliegt un neakceptēt, bet Lietuva un Polija izmanto nepilnības mūsu likumos un [ārvalstu] darbaspēks Latvijā jau nonāk," sacīja Lazdiņš.
"Zemnieku saeima" pērn aplēsa, ka nelabvēlīgie laika apstākļi lauksaimniecībā radījuši 400 miljonu eiro zaudējumus Latvijas saimniecībās. Aizvadītā gada ilgstošais sausums lielā daļā saimniecību ļāvis iegūt vien 30% graudu ražas, kas radījis arī lopbarības problēmas piena lopkopjiem. 100 miljoni zaudējumu aprēķināti lopkopībā. Vislielākie zaudējumi – 160 miljoni eiro – bijuši graudkopjiem.
