Lazdiņš pauda, ka šovasar karstums uznācis mēnesi par agru, tādējādi burtiski izkaltējot laukaugus, tostarp dārzeņus, bet vēlāk lietavas neļāva tos novākt.
Tas ietekmēja arī graudaugu ražas, kas šogad esot bijušas par 30% zemākas, nekā plānots un no tā, ko lauksaimnieki būtu spējuši iegūt.
“Vienīgais, kā to varam novērst, ir risku mazināšana un tā apdrošināšana, kas katru gadu pieaug. Salīdzinot 2019. un 2020. gadu, pat par simts tūkstošiem hektāru pieauga. Latvijā pašlaik apdrošināti 350–400 tūkstoši hektāru, kas ir 30% no kopējās platības,” pastāstīja Lazdiņš.
Viņš arī pauda cerību, ka valsts turpinās atbalstīt apdrošināšanas prēmiju zaudējumu daļējai segšanai. “Jo ir runas aizkulisēs par to, ka likmes samazinās. Bet mēs šobrīd neredzam pamatojumu tam, jo klimatiskie riski ir jāmazina un šis ir viens no veidiem, kā to darīt,” sacīja Lazdiņš.