“Zemnieku saeimas” pārstāve atzina, ka tik ilgs sausums kombinācijā ar karstumu kā šogad Latvijā nav bijis. Drīzumā būs skaidra situācija ar ražu apjomiem, jo graudaugi ir novākti un situācijā lopkopībā arī ir skaidra.
Tomēr jau tagad esot redzams – ražas ir mazākas, nekā vēl vasarā tika prognozēts. Kopumā šogad ražas ir par 40% mazākas nekā pēdējos gados vidēji.
Visvairāk cietuši lauksaimnieki Kurzemē, bet mazākas ražas arī pārējos valsts reģionos.
LTV raidījumā “Rīta Panorāma” taujāta, vai lauksaimniecībā gaidāmi masveida bankroti, Dzelzkalēja-Burmistre norādīja – gaidāmi ļoti grūti laiki. Turklāt tas skaršot arī ar lauksaimniecību saistītās nozares, piemēram, transporta nozarē būs mazāki pārvadājumu apjomi.
Arī citās Eiropas valstīs tiek runāts par zaudējumiem lauksaimniekiem, tāpēc iespēja saņemt kompensāciju no Eiropas esot apšaubāma. “Tos zaudējumus, kas ir, nespēj neviens kompensēt,” piebilda biedrības pārstāve. Vairākas valstis gan pašas esot lēmušas par atbalstu lauksaimniekiem, tostarp Igaunija, Zviedrija, Somija.
Sarunas par kredītmaksājumu atlikšanu lauksaimniekiem notiek jau pašlaik. “Zemnieku saeima” vēlas, lai būtu pieejami lēti kredītresursi apgrozāmiem līdzekļiem, kas būs nepieciešami nākamgad. Bankas esot lielākoties pretimnākošas.
Tāpat nākamajā sezonā Latvijā varētu būt pieejama apdrošināšana attiecībā uz sausumu. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka pērn apdrošināšanas atbalstam pieteikušies aptuveni divi tūkstoši lauksaimnieku. Lai vairāk popularizētu lauksaimniecības risku apdrošināšanu, valdība lems par grozījumiem atbalsta nosacījumos, kas paredz palielināt valsts un Eiropas Savienības finansējumu plānošanas periodā līdz 2020.gadam.
