Sadaļas Sadaļas

«Zemnieku saeima»: Patlaban vēl ir aptuveni 10% nenokultas ražas

Patlaban Latvijā vēl ir aptuveni 10% nenokultas ražas, aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Ja pieskaitām arī pupas, tad sanāk pat visi 15%," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka vietām Latvijā nav nokults arī vasaras rapsis. 

Cita starpā tiem laukiem, kuri šobrīd vēl nav nokulti, ražas potenciāls jau ir zem ekonomiskā kulšanas sliekšņa, un vienīgais mierinājums saimniekiem šogad ir tas, ka ražas pirmo daļu varēja nokult laikus un tas, ka bija laba cena gan graudiem, gan rapsim.

Līdztekus viņa minēja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad kopējais ražas samazinājums ir par aptuveni 25% - ieilgušais karstuma un sausuma periods Latvijā ir būtiski ietekmējis graudaugu, rapšu un tauriņziežu ražību un kvalitāti. Biedrības pārstāve skaidroja, ka graudaugi nenogatavojās, bet priekšlaicīgi nokalta, tādēļ kulšana sākās apmēram divas nedēļas agrāk nekā ierasts.

Komentējot atsevišķas lauksaimniecības kultūras, biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece sacīja, ka ziemas rapšu raža ir par aptuveni 20-30% zemāka nekā ierasts, kā arī ziemas rapša kvalitātē vērojamas reģionālas atšķirības. Līdztekus arī ziemas kviešu ražai ir vērojams ražas samazinājums par aptuveni 30%.

"Karstuma dēļ visvairāk ir cietusi kviešu kvalitāte - tilpummasa apmēram 80% kviešu ir zem pārtikas kviešu standarta, neskatoties uz to, ka proteīns ir augsts," skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka arī pupām šis nebija pārāk labs gads - tās ļoti "apskādēja" kaitēkļi, jo vairs nav sistēmas insekticīdu, kurus drīkstētu izmantot uz pupām. Vienlaikus pupu nogatavošanās laiku ietekmēja arī karstums. Tādējādi, pēc Dzelzkalējas-Burmistres sacītā, pupām raža ir samazinājusies uz pusi.

"Vasarāju graudaugu situācija ir vēl bēdīgāka, atkarībā no reģiona vērojams 40 - 60% ražas samazinājums," secināja valdes priekšsēdētāja vietniece.

Komentējot laikapstākļu ietekmi uz ražas novākšanas darbiem, Dzelzkalēja-Burmistre pauda, ka daba zemniekiem nodrošināja labvēlīgu sākotnējo kulšanas laiku - līdz 28.jūlijam nebija nokrišņi un varēja kult bez apstājas, bet kopš 28.jūlija ir bijušas vien kādas četras vai piecas dienas, kad nav lijis lietus.

"Šie nokrišņi augusta pirmajās nedēļās ražu nepalielināja, bet gan aizkavēja kulšanas darbus un vēl vairāk pasliktināja graudu kvalitāti. Tāpēc, lai raža neaizietu zudībā, saimniekiem nācās laukus kult ar lieliem mitrumiem," atzīmēja biedrības pārstāve.

"Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. "Zemnieku saeimas" biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedrības biedri apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt