Aktuāli

Riski saistībā ar jaunas akustiskās koncertzāles un "kapu tramvaja" būvniecību Rīgā

Aktuāli

Ar stingrām prasībām 15 bijušie rajoni var palikt bez pasažieru pārvadājumiem

«Zemnieku saeima» nemierā ar Saeimas darbu pie lauku zemes iegādes noteikumiem

«Zemnieku saeima» nemierā ar Saeimas darbu pie lauku zemes iegādes noteikumiem

Zemnieku organizācija ir neapmierināta ar Saeimas komisijas darbu pie likumprojekta par lauku zemes iegādi. Biedrība “Zemnieku saeima” iesniegusi virkni priekšlikumu, kuri teju visi noraidīti. Saeimas komisija skaidro, ka rosinātie priekšlikumi, visticamāk, tiktu noraidīti no Eiropas Komisijas puses.

“Zemnieku saeima” pārmet Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem neizdarību darbā ar likumprojektu „Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Zemnieku biedrības vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka komisijas deputāti līdz šim nav ņēmuši vērā Zemnieku Saeimas priekšlikumus, kas ierobežotu Latvijas lauksaimniecības zemes nonākšanu ārzemnieku un investoru rokās.

Priekšlikumi attiecas gan uz zemes pircēja lauksaimniecības zināšanām, gan dzīvesvietu. Zemnieku biedrības ieskatā personai, kura vēlas iegādāties zemi, būtu jāzina valsts valoda, deklarētajai dzīvesvieta jābūt Latvijas teritorijā, tāpat zeme jāizmanto ražošanai, jābūt zināšanām vai pieredzei lauksaimniecībā un citi priekšlikumi.

Likumprojektu otrdien, 21.februārī, Saeimas komisija skatīs virzīšanai galīgajam lasījumam, un līdz šim no Lazdiņa uzskaitītajiem priekšlikumiem neviens nav ticis atbalstīts no deputātu puses. Tas saistīts ar bažām, ka Eiropas Komisija tādus ierobežojumus neatbalstīs.

Taču Lazdiņa ieskatā atsevišķus priekšlikumus Eiropai nebūtu pamatojums noraidīt: “Tos priekšlikumus, kurus nevar iestrādāt likumā, mēs varam iestrādāt Ministru kabineta noteikumos. Likuma normu, ka pašvaldībām ir tiesības izvērtēt vai uzklausīt pretendentu, kurš vēlas iegādāties šo zemi, mēs iestrādāt varam. Līdz ar to šis pienākums vai atbildība par to, kas iegādājas šo zemi un kas ar šo resursu notiek tālāk, nonāk pašvaldību rokā.”

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdka (Zaļo un zemnieku savienība) papildināja, ka jau šobrīd šo likumprojektu Saeima atkārtoti caurskata, jo Eiropas Komisija iebildusi. Tas neatbilstot Eiropas Savienības prasībām, jo ierobežo dalībvalstu iedzīvotāju tiesības zemes iegādē.

“Provokatīvi atkal runāt par izglītības prasību, kas no Eiropas Komisijas jau tika apstrīdēta, manuprāt, būtu diezgan nesaprātīgi. Prasīt, lai katrs, kurš vēlas šeit iegādāties zemi, būtu nodzīvojis Latvijā piecus gadus, tas arī pilnīgi nesamērīgi. Un skaidrs, ka Eiropas Komisija šādu prasību noteikti apstrīdētu,” norāda Līdaka.

Patlaban vietējiem zemniekiem nav šķēršļu zemes iegādē pēc būtības, proti, ir iespējas saņemt aizdevumus, taču problēmas rada konkurence ar ārzemju investoru, kam ir daudz lielāka rocība.

To apstiprina Jēkabpils puses zemnieks Artūrs Akmens, kas apsaimnieko ap 800 hektārus zemes. Graudkopis pērn saskāries ar situāciju, ka iepriekš nomātu zemi tās īpašnieks nolēmis pārdot tikai kopā vēl ar citiem zemes gabaliem.

Par to labāku cenu varēja piedāvāt kāds ārzemnieks, un zemnieks Artūrs šo platību pazaudējis.

“Zemnieku saeima” norāda, ka pēc Zemes dienesta datiem 15% lauksaimniecībā izmantojamās zemes patlaban pieder ārzemniekiem.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti