Viņa sacīja – kad lauksaimnieki pauduši vēlmi atvērt plašākas durvis viesstrādniekiem, viena partija vienmēr ir teikusi, ka par to var runāt tikai tad, kad Latvijā nebūs bezdarba. "Mēs gan šīs partijas cilvēkiem, ministriem esam teikuši, ka viņi varētu savās brīvdienās arī nākt palīgā ogas lasīt, strādāt sezonas darbus.
Jo mēs neredzam bezdarbu laukos. Tie, kuri negrib strādāt, tie nestrādā, bet tie, kuri grib strādāt, vienmēr var atrast darbu.
Un tie, kuri šobrīd skaitās bezdarbnieki lauku reģionos, viņi nav gatavi strādāt," teica Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa atzina, ka šī problēma pārrunāta arī ar nozares ministru, taču gaidītā pretimnākšana saistībā ar plašāku viesstrādnieku piesaisti nav bijusi.
"Zemnieku saeimas" pārstāve teica, ka pašreizējie viesstrādnieku piesaistes nosacījumi Latvijā nav konkurētspējīgi.
"Un šo gadu mēs līdz ar to gaidām arī ar ļoti lielām bažām, jo šobrīd nav politiskā apsolījuma, ka kaut kas būtiski varētu mainīties."
Pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, iekšējā tirgū konkurence pēc darbaspēka ir ļoti liela.
KONTEKSTS:
Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par vienu procentpunktu mazāk nekā 2020. gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2021. gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 14,5%, kas mēneša laikā ir kāpums par 0,2 procentpunktiem.
