Viņa norādīja, ka Latvijā ir mazs lauksaimniecības produkcijas tirgus, bet pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības gaļai un piena produktiem būs lielāks pārpalikums, kā rezultātā cenu spiediens ietekmēs Latvijas tirgu. "Mums jābūt gataviem cenu pazeminājumam," uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre. Vienlaikus viņa pieļāva, ka šāds negatīvais iespaids būs tikai īstermiņā.
"Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece arī norādīja, ka lauksaimniekus ietekmē Eiropas Savienības atbalsts, kas ir zemāks nekā citām savienības valstīm. Vienlaikus Latvijai izdevies panākt, ka tiešmaksājumi nedaudz palielināsies arī pēc "Brexit", taču tikai 2027. gadā tie sasniegs 75% no "vecās Eiropas" līmeņa, stāstīja Dzelzkalēja-Burmistre. Lauksaimniekus satrauc arī iespējamās nozares izmaiņas, kas varētu sekot Eiropas Savienības plānam cīņai ar klimata izmaiņām.
"Mēs esam par to, ka lauksaimniecība iet uz jaunām, videi draudzīgākām tehnoloģijām. [Taču] Eiropa ļoti konservatīvi skatās uz jaunajām selekcionēšanas metodēm, nevaram izmantot ģenētiski modificētus organismus. Ļoti liels izaicinājums ir [lauksaimnieku] paaudžu nomaiņa," teica Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa arī uzsvēra, ka valstij jāveic apjomīgas investīcijas klimata tehnoloģiju attīstībā, pretējā gadījumā tās nāksies pirkt no citām valstīm.
