«Zemnieku saeima»: Ar valdības atbalstu piensaimniekiem pietiks līdz pusotram mēnesim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Piena iepirkuma cenas Latvijā ir kritušas jau kopš augusta un jau trešo mēnesi ir zem pašizmaksas, intervijā Latvijas Radio norādīja biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Tāpēc piensaimnieki gaida septiņu miljonu eiro atbalstu no valdības, kas palīdzēs segt līdz pusotra mēneša zaudējumus.

Piena cena ir kritusi kopš augusta, un jau trešo mēnesi tā ir zem ražošanas pašizmaksas, norādīja Dzelzkalēja.

Vidējā piena ražošanas pašizmaksa ir tuvu 26 centiem par litru, savukārt vidējā iepirkuma cena ir 22 centi.

„Valdība bija jau augustā solījusi, ka Latvijas zemniekiem nāks palīgā. Par pirmo palīdzības summu lemts septembrī, tad septembra beigās – oktobra sākumā izmaksāta, un šobrīd lauksaimnieki gaida otro palīdzības kārtu. Ceram, ka šodien lemšana notiks un solītie aptuveni septiņi miljoni palīdzībā tiks sadalīti,” sacīja „Zemnieku saeimas” pārstāve.

Šī summa kompensētu viena vai pusotra mēneša zaudējumus piensaimniecībām.

Tāpat piensaimnieki gaida atbalstu no Eiropas Savienības: „No Briseles solījumi ir bijuši, un komisārs, kad bija Latvijā, solīja, ka ātri palīdzība būs. Diemžēl Briselē lēmumu pieņemšana neizskatās diez ko optimistiska un visu laiku tiek atlikta.” 

Tāpēc Baltijas valstu un Somijas piensaimnieki apsver iespēju par kādām „piesaistošām aktivitātēm Briselē”.

Vēstīts, ka līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu. ES pagaidām ir vienojusies par 20 miljonu eiro lielām kompensācijām Latvijas zemniekiem.

Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.

Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas martā ES un ASV ieviesa sankcijas pret augsti stāvošajām Krievijas amatpersonām, kuras saistīja ar Krimas aneksiju. Aprīļa sākumā noteikti finanšu operāciju ierobežojumi vairākiem Krievijas ierēdņiem. Vasaras sākumā, atbildot uz notikumiem Austrumukrainā, kur ukraiņu spēki un prokrieviskie separātisti cīnījās par  Donbasa reģioniem, rietumvalstis paplašināja „melno sarakstu”, aizliedzot iebraukšanu un iesaldējot aktīvus vēl vairākām Krievijas amatpersonām.

Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.

Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti